Mazās ģildes interjera attīstības vēsture un tā izmantošanas iespējas mūsdienās

Secinājumi
Darbā tika izpētīta Mazās ģildes ēkas vēsturiskā attīstība no projektu, plānošanas darbiem, līdz restaurācijā paveiktajam. Kā arī apzinātas interjera dizaina funkcionālās iespējas šajā namā.
Darba autore informēja savus kursa biedrus - vienaudžus, paziņas par Mazās ģildes ēkas vēsturi un šā brīža stāvokli sarunu līmenī, kas radīja patiesu ieinteresētību, īpaši par tur bijušajiem rekonstrukcijas darbiem – atjaunotajām telpām, mēbelēm, vitrāžām, sienu uzrakstiem un gleznojumiem.
Veiktā anketēšana pierādīja, ka citāts no 1936. gadā izdotās brošūras: „Šis nams sniedz mums vienreizēju vecās Rīgas vāciskās, amatnieciskās iekārtas, īstas pilsonības apziņas un nesavtīgas devības ainu. Arī šī greznā nama iekštelpu izsmalcinātajam pašreizējam izskatam ir augsta mākslas vēstures vērtība kā mūsu pilsētas senākās un jaunākās mākslas kultūras dokumentam….” [3], joprojām ir aktuāls, kā Latvijas izdzīvotājiem tā viesiem, kā iespēja uzzināt ģilžu vēsturi caur mājas interjeru, kādu iespēju sniedz daudzās vitrāžas, jo tajās attēlotas vairums svarīgu personu, kas darbojušies ģildēs un dažnedažādi priekšmeti.
Rīgas amatnieku atšķirīgo tehnisko iemaņu un pieredžu dažādības dēļ, glezniecībai katrā no reģioniem ir savs raksturs un kvalitāte; tomēr Rīgas mazās ģildes 17.gs. eltermaņu portretos saskatāma vēlme atdarināt Holandes portretu meistaru manieri, gan formā, gan saturā.
Ņemot vērā darba tapšanas laikā izpētīto materiālu, jāatzīst, ka Latvijas mākslas saišu pilnvērtīgam atspoguļojumam būtu jāiepazīstas ar vēl plašāku portretu glezniecības dalījumu, apskatot arī aristokrātijas, grupu portretus, kā arī sakrālās mākslas pasūtījumus. Apkopojot visu augstāk izpētīto materiālu, varu apgalvot, ka saikne starp Rīgā tapušajiem mazās ģildes 17.gs. eltermaņu portretiem un tā paša laika glezniecības tradīcijām citviet Eiropā pastāv.
…