Jumts – ēkas konstrukcijas elements, kas aizsargā ēku no atmosfēras nokrišņu, saules un
vēja iedarbības. [2.]
Jau izsenis jumts tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem ēkas būvelementiem, jo
tas pasargā cilvēku no dažādām dabas iedarbībām (atmosfēras nokrišņi, saules un vēja
iedarbība). Ne velti tieši jumts cilvēkam sniedz psiholoģisku drošības sajūtu.
Jumts sastāv no nesošās konstrukcijas un seguma. Jumta nesošā konstrukcija uzņem
jumta pašsvara, sniega, horizontālā vēja spiediena un ekspluatācijas slodzes un pārnes uz ēkas
nesošām sienām, kolonnām vai stabiem. Visām jumta nesošām konstrukcijām jābūt ar
pietiekamu nestspēju, noturību, ekonomiskām, ilggadīgām, ērti un ātri montējamām. Jumta
segumiem jābūt ūdens necaurlaidīgiem, mitruma un vēja izturīgiem, ar mazu siltuma caurlaidību
u izturīgiem pret atmosfēras nokrišņu agresīvo ķīmisko vielu iedarbību.
Tas viss tiešā veidā un būtiski ietekmē jumta formu. Tātad jumtu formai jābūt
vienkāršai, kas atbilst ēku konfigurācijai, ekspluatācijai un jānodrošina lietus ūdens pareiza
novadīšana. Jumtu slīpums ir atkarīgs no jumtu seguma materiāla. Mūsdienās jumtu formai
piešķir arī lielu nozīmi ēkas ārējā izskatā un dizainā.
Darba uzdevums :
Apskatīt jumta kā būvelementa vēsturisku attīstību;
Izpētīt kādas jumtu formas pastāv;
Izpētīt jumtu formu uzbūvi;
Apskatīt jumtu konstruktīvos risinājumus atkarība no to formas.
Jumtu attīstības vēsture sākas no neatminamiem laikiem. Lai pasargātos no
nelabvēlīgiem laika apstākļiem cilvēki sāka būvēt visvienkāršākās
teltis (1. attēls), kuru slīpe pati pa sevi veidoja gan jumtu, gan
sienas. Šāda ēkas forma arī kļuva par pamatu telts jumta izveidei.
Vienlīdz ar telts jumta veidu sāka attīstīties arī
plakanie jumti, kas tika celti Mazās Āzijas un Ziemeļāfrikas
dienvidu reģionos. Šī laikmeta pilsētu arhitektūrā bija vērojamas 1. Attēls – Telts[5.]
vienstāvu ēkas ar plakaniem jumtiem. Ēģiptiešu arhitektūru pārņēma arī Senās Grieķijas
iedzīvotaji.
Par seno grieķiešu ēku balstiem kalpoja koka vai marmora kolonnas, uz kurām gulās
baļķu konstrukcija. Tai no augšas lika ar māliem apstrādātas niedres. No dzīvojamās ēkas puses
jumts palika kails un vienlaikus kalpoja arī par griestiem. Šādam jumtam parasti bija kritums uz
centru, kas kalpoja lietus ūdens novadīšanai baseinos. Ar laiku jumta nesošās konstrukcijas sāka
būvēt no betona. Plakanie betona jumti, no kuriem ar
novadcaurulēm tiek novadīts ūdens ir saglabājušies līdz
mūsdienām industriālo ēku būvniecībā.…
