Dzīve ir tik plaša, cik plašu to veidojam. Līdzīgi ir ar zināšanām, ko pasaule piedāvā apgūt. Tās ir tik dažādas un nezināmas, bet vienlaikus aizraujošas. Neapšaubāmi viena no tādām ir pārtika, bez kuras nav iespējama eksistence. Cik raiba ir cilvēce, tik dažāda ir zinātne par pārtiku, ēdieniem un nacionālajām virtuvēm.
Zināšanas par dažādu tautu vēsturiskajiem notikumiem ļauj izprast konktētās tautas nacionālās virtuves īpatnības. Reliģiskie jautājumie ir tie, kas nereti ir par pamatu kādai ēdiena īpatnībai. Bet svarīgākais ir ģeogrāfiskais stāvoklis jeb atrašanās vieta. Katram no reģioniem ir kādas raksturīgas produktu grupas, ko uzturā lieto biežāk. Piemēram, upes, ezeri būs par pamatu paaugstinātam zivju vai jūras produktu patēriņam, bet mežs – gaļa, ogas, garšvielas utml.
Katram cilvēkam, kurš ciešāk saistīts ar pārtikas vai ēdinašanas sfēru, būt jāzina ne tikai savas nacionālās virtuves bagātības un vienlaikus īpatnības, bet arī citu tautu virtuves piedāvājumi un īpatnības, jo:
tā ir papildus informācija, kas bagātina cilvēka zināšanas;
nākotnē var piedāvāt plašāku ēdienu, dzērienu klāstu;
ceļojumos var rēķinās ar iespējamo ēdienu piedāvājumu;
tādejādi kļūst konkurētspējīgāks darba tirgū.
Koreja ir pussala, ģeogrāfisks apgabals un bijusī valsts Austrumāzijā. No austrumiem to apskalo Japāņu jūra, no dienvidiem - Austrumķīnas jūra, bet rietumiem - Dzeltenā jūra. Iedzīvotāji lielāko tiesu ir korejieši.
Pirmā valsts - Gočosona pussalā radās 2333. gadā p. m. ē., bet 676. gadā Silla valsts ar spēku apvienoja Korejas pussalu, tādejādi iezīmējot pirmās robežas mūsdienu Korejas izpratnē.
1910. gadā Korejas pussalu okupēja Japāna, bet 35 gadu vēlāk – 1945. gadā Korejas pussalu vienlaicīgi okupēja ASV un PSRS. Tās sadalīšanu divās okupācijas zonās pa 38. paralēli abas lielvalstis uztvēra kā pagaidu pasākumu.…
