Rīcība evakuācijas laikā
Ikviens nodarbinātis šajā gadījumā sāk rīkoties pēc norādījumu saņemšanas no ĀSKC. Daļējas evakuācijas gadījumā ikvienam organizēti un bez steigas jādodas pa iezīmētiem evakuacijas ceļiem līdz noteiktajām sapulcešanas vietām un jāreģistrējas pie cilvēka, kurš ir atbildīgs par evakuēto personu uzskaiti.
Pilnīgas evakuācijas gadījumā katrs nodarbinātais rīkojas līdzīgi, ka aprakstīts iepriekš, bet evakuācijas ceļš pagarinās līdz satikšanās vietai ārpusē. Ir jābūt paredzētai izejošo nodarbināto uzskaites sistēmai, līdzīgi kā tiek reģistreta nodarbināto ierašanās darbā.
Ikviena ārkārtējā situācijā iekšējos un ārējos sakaru līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kā vien rīcības koordinēšanai. Nedrīkst izmantot liftus vai kravas celtņus. Liftus vai pacēlājus izņēmuma gadījumā drīkst izmantot vienīgi ugunsdzēsēji.
Neviena ārkārtas situācijas gadījumā nav ieteicams atstāt darba vietu, pirms nav pabeigtas visas nepieciešamās drošības procedūras, lai nepieļautu riska palielināšanos.
Iekšējā ārkārtējās situācijas pasākumu plāna ieviešana
Lai šis plāns būtu operatīvs, tas jāievieš un par to jāinformē nodarbināties. Tādēļ visiem nodarbinātiem vienlaicīgi jāorganizē īpaša instruktāža un apmācības. Katru gadu jāparedz vismaz viena vai divas praktiskās nodarbības, imitējot ārkārtējās situācijas.
Līdzās ārkārtējās situācijās rīcības pamatdokumentiem, izmantojami arī shematiski uzskates līdzekļi, kas palīdz atcerēties, kā pareizi jārīkojas. Vienam no šādiem dokumentiem ieteicama individuālās rīcības kartīte. Tajā īsi jāapraksta, kā rīkoties ārkārtējā situācijā katrā darba vietā. Var izmantot informatīvus plakātus, kas shematiski attēlo rīcību katrā konkrētā ārkārtējās situācijā. Tā kā ārkārtas situācijā darbībām jābūt pareizām, būtu nepieciešams tās modelēt mācību trauksmes procesā. Viens no mērķiem ir izveidot rīcības iemaņas, tādēļ vispirms jāmodelē izdomāta, nevis reāla, ļoti smaga situācijā. Neatkarīgi no tā, vai ir paziņots, ka tā ir mācību trauksme, vienmēr jārīkojas ar pilnu atbildību, it kā tā būtu īsta ārkārtas situācija. Otrs mācību mērķis ir pilnveidot rīcību, analizējot pieļautās kļūdas, lai tās neatkārtotas īsta ārkārtas situācijā. Mācību trauksmes mērķis ir apmācīt personālu, kā veikt paredzētās funkcijas īstas ārkārtas situācijas gadījumā.
…
