Saskaņā ar Strazdmuižas līguma noteikumiem vācu landesvēru ieskaitīja latviešu armijā un vēlāk aizsūtīja uz Latgales fronti cīņā ar lieliniekiem. Turpretim pārējiem vācu kareivjiem bija Latvija jāatstāj visdrīzākā laikā. Bet šo noteikumu vācieši nepildīja. Atkāpušie Kurzemē vācieši ne tikai neizvācās, bet arī saņēma papildspēkus. Vācu karaspēka izturēšanās pret Latvijas iedzīvotājiem un iestādēm kļuva varmācīga un izaicinoša. Bija redzams, ka vācu karaspēka pavēlnieks ne tikai nedomā izvākties, bet arī iekarot Latviju. Golcs pārdēvēja savu armiju par “Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju”, lai Latvijas sabiedrotie neliktu viņam izvākties no valsts.
Šai laikā Krievijas lielinieki veda cīņas dažādās frontēs ar viņiem naidīgām krievu armijām. Sabiedroto valdības gribēdamas gāzt lieliniekus un atjaunot veco Krieviju, atbalstīja tās gan ar naudu gan ar kara materiāliem. Kāds bijušais krievu armijas virsnieks Bermonts – Avalovs arī bija sācis organizēt Vācijā ar vācu valdības atļauju no emigrantiem un gūstekņiem tādu armiju. Ar dažiem simtiem kareivju viņš 1919.gada vasarā ieradās Kurzemē, lai šeit pabeigtu armijas organizēšanu. No šejienes viņš caur Daugavpili gribēja doties karā pret lieliniekiem. Šai Bermonta armijā arī iestājās Golca kareivji.…
