Magnētiskā lauka iedarbība uz fibrobetonu / ID: 360798

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:360798

Автор: Anna Sosnovska (8)

Оценка:

Опубликованно: 22.02.2012.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 9 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Anotācija	8
	Annotation	9
	Аннотация	10
	Pētnieciskā daļa	11
	Ievads	12
1.	Īsa fibrobetona vēsture	14
2.	Fibrobetona un fibru definīcija	15
3.	Matricas raksturojums	15
4.	Izplatītākie fibru veidi	16
4.1.	Metāla šķiedras	17
4.1.1.	Tērauda fibras	17
4.2.	Polimērkompozītu šķiedras	19
4.2.1.	Stikla šķiedras	20
4.2.2.	Oglekļa šķiedras	21
5.	Šķiedras betonā	22
6.	Fibrobetona īpašības	23
6.1.	Negatīvās īpašības	23
6.2.	Pozitīvās īpašības	23
6.2.1.	Plaisu noturība	23
6.2.2.	Sasalšana un atkušana	25
6.2.3.	Mazina trieciena sekas	25
6.2.4.	Nodilumizturība	25
6.2.5.	Ekonomiskums	25
7.	Pielietojums	26
8.	Magnētiskā lauka iedarbe uz fibrobetonu	27
8.1.	Pakļaujot fibras magnētiskajam laukam pirms formēšanas stadijā	27
8.2.	Pakļaujot fibras magnētiskajam laukam formēšanas stadijā	29
9.	Eksperiments	34
9.1.	Betona paraugu izgatavošana	35
9.2.	Betona paraugu stiprības pārbaude	38
9.2.1.	Prasības pārbaudāmajiem paraugiem	38
9.2.2.	Spiedes stiprības noteikšana	40
9.3.	Rezultāti	40
	Secinājumi	43
	Literatūras saraksts	44

Фрагмент работы

Pētnieciskā darba tēma ir par magnētiskā lauka ietekmi uz fibrobetona ražošanu. Jebkura
tēma, kas ir saistīta ar betonu mūsdienās ir ļoti aktuāla un ,turklāt, šī tēma ir saistīta arī ar fiziku
(magnētiskā lauka iegūšana), kas savienojumā ar betonu tēmu ir ļoti interesanta.
Mūsdienās betona ražošana ir ļoti populāra, ikdienā ik uz soļa var sastapties ar betona
izstrādājumiem. Protams, galvenokārt, tas ir izplatīts ēku un ceļu būvniecībā. Betons lēnām sāk
aizvietot visus iepriekš lietotos būvmateriālus-gan koku, gan metālu. Metālu tā lielās cenas un
svara dēļ, bet koku mazākas stiprības, nepieciešamības pēc speciālas apstrādes(antipirēni,
antiseptiķi) un koksnes defektu . Arvien biežāk ēkām izvēlas nesošās konstrukcijas būvēt no
betona (kolonnas, pārsegumus, pamatus). Turklāt kokam un metālam ir nepieciešami labi
eksplutācijas apstākļi. Kokam labvēlīga vide, lai tas nesāktu trupēt un apstrāde, lai kokgrauži
neiemestos, bet metālam pastāv rūsēšanas trūkums, atrodoties mitrumā un tam nepieciešama
apstrāde pret rūsu. Bet betonam ir labi atrasties mitrumā, tā stiprība tikai palielinās mitrā vidē,
turklāt arī ugunsdrošība tam ir lielāka nekā kokam un metālam. Betona izstrādājumus pēc būves
projekta ir viegli pielāgot nepieciešamajos izmēros, vienkārši pielāgojot nepieciešamā izmēra
veidľus, lai iegūtu vēlamo būvelementu.
…