Ģipsis (ģipšakmens) vai kalcija sulfāts ir derīgais izraktenis, kas atrodams lielos daudzumos visā pasaulē. Tiek uzskatīts, ka ģipsis kā izraktenis atrodams 2’500 miljardi tonnu, neskaitot to kas izšķīdis jūras ūdenī kā dabiska tā sastāvdaļa ap 1,6 kg/m3. Neskatoties, ka ģipsis ir tik izplatīts, viņš tiek iegūts arī mākslīgi, attīrot spēkstaciju dūmgāzes, šādā procesā ģipsis tiek iegūts tīrāks bez nekādiem piemaisījumiem.
Ģipsis ir pazīstams jau vairāk kā 5000 gadu. Jau senajā Ēģiptē ģipsi izmantoja piramīdu celšanā, no tā veidojot dekoratīvus elementus. Mūsdienās ģipsi tiek izmantots ļoti plaši gan medicīnā, veidojot veidnes, lai stabilizētu lūzuma vietas, gan lauksaimniecībā kā mēslojumu, gan tēlniecībā, gan florestikā, gan būvniecībā.
Būvniecībā ģipsis ir viens no plašāk pielietotajiem materiāliem, kuru izmanto apdares materiālu izveidē, bloku izveidē, starpsienu izveidē (ģipškartons), apmetumu javu izveidē u.t.t.
Graudainais ģipsis parasti ir balts vai iedzeltens, retāk sniegbalts, kristāliski graudains, dažreiz ļoti blīvs iezis. Tekstūra masīva. Slāņus veido reti, parasti sastopams lēcveidīgu vai nepareizas formas ieslēgumu veidā citos iežos
Šķiedru ģipsis – paralēli šķiedrainas uzbūves (šķiedras orientētas perpendikulāri noslāņojuma virsmām) iezis baltā, rožainā, oranžā, pelēkā vai dzeltenīgā krāsā. Bieži minerālu šķiedrveida kristāli pārkristalizējoties saplūst kopā, veidojot dzidrus, caurspīdīgas bezkrāsas kristālus. Veidojas, izkristalizējoties no ūdeņiem, kas sūcas starp citu iežu kārtām.
Kārtainais ģipsis ir visbiežāk sastopamais paveids, kuram vislielākā praktiskā nozīme. To veido samērā liela (līdz 3...4 cm caurmērā) brūnas vai pelēkas, retāk melnas krāsas plakanu, bieži rozetveida ģipša kristālu sīkkārtojums ar plāniem balta šķiedru ģipša slāņiem vai lēcveida ieslēgumiem. Atsevišķu slāņu biezums var sasniegt vairākus metrus.…
