Mežierīcība

Secinājumi
Galvenais uzdevums šim saimnieciskajam aprēķinam ir panākt, lai tiktu izlīdzināta disproporcija audžu vecumklašu struktūrā pēc augšanas apstākļu tipiem, kas arī laika gaitā tiks sasniegts. Īpaši izlīdzinājums ir nepieciešams egļu un bērzu audzēm, jo šobrīd ir audzes no vidēja vecuma sasniegušajām audzēm, jaunāku audžu ir, bet tās ir nevienmērīgas.
Audžu platības nākotnē būtiski nemainīsies, taču būtu vēlams samazināt baltalkšņa un apses mežaudžu platības un to vietā ieviest egļu audzes, tāpēc,ka dominējošais meža augšanas apstākļu tips ir vēris, kurā piemērotākā koku suga ir egle un bērzs. Vadoties pēc šī brīža audžu bonitātēm priežu audzēm ir vislielākās platības, kuras konkrētajā meža augšanas apstākļa tipā spēj sasniegt Ia bonitāti. Apšu platības nākotnē varētu likvidēt, jo apse tuvākajā laikā tiks izcirsta, tā vietā varētu ieviest priedi, jo priedes mežaudzes ir salīdzinoši maz, bet augšanas apstākļu tips piemērots arī priedei.
Turpmāk efektīvi apsaimniekojot dotās meža platības, tiks panākta stabila apjoma cirsmu aprite un regulāri pieejami koksnes resursi. Protams, ir iespējamas zināmas svārstības cirsmu apjomā, jo dažādu ārēju apstākļu dēļ, kā nelabvēlīgi laika apstākļi, kaitēkļu savairošanās, slimību izplatību, meža zvēru bojājumu, koksnes tirgus vai citu procesu ietekmē var nākties veidot atkāpes no plānotajām darbībām.
Nākotnē optimāli nodrošinot pareizu apsaimniekošanu, ir iespēja panākt vēl lielāku koksnes ieguvi no dotajām mežu platībām. Galvenais ir precīzi saplānot saimniecisko darbību, ciršanas apjomus, audžu atjaunošanu ar piemērotākajām sugām, savlaicīgu kopšanu un kaitēkļu un slimību apkarošanu.
Tālredzīga un mežsaimnieciski pamatota meža apsaimniekošana nodrošinās ilgtspējīgas saimniecības pastāvēšanu un attīstību, kā arī maksimālu peļņu ilgtermiņā un īstermiņa.
…