AES saražo elektroenerģiju, kas mūsdienās ir ļoti vajadzīga un šī ir vienīgā no stacijām, kas savā procesā nerada CO2 izmešus, kas paplašina ozona slāņa noārdīšanos. Autors izvēlējās zinātniski pētnieciskā darba tematu „Atomelektrostacija un kodolenerģija- pagātne un mūsdienas”.
Autoram tas šķiet aktuāli, jo ir dzirdējis par Černobiļas katastrofu un tās rezultātā radušos slikto ietekmi gan uz cilvēku, gan uz dabu un dzīvniekiem. Pētnieciskajam darbam, autors ir izvirzījis hipotēzi: Atomelektrostacijas darbība var radīt neaptverami bīstamas sekas, pēc avārijas, gan cilvēkiem, gan dabai un dzīvniekiem.
Darba mērķis ir izpētīt, kā darbojas AES un kādas sekas var būt pēc tās avārijas ieskatoties pagātnē un mūsdienās. Lai īstenotu šos mērķus, autors ir izvirzījis sekojošus uzdevumus:
datu vākšana un apstrāde par atomelektrostacijas darbību un bīstamību
reaktora darbības principa izveide un bīstamo punktu attēlošana
Rakstot šo zinātniski pētniecisko darbu, autors ir izmantojis šādas metodes: datu apkopošana, grupēšana, analīze, lēmumu pieņemšana un prognozēšana.
Šo zinātniski pētniecisko darbu varēs izmantot kā informācijas avotu un uzskates materiālu mācību stundās, kā arī kā piemēru klasēm, kas mācās par kodolenerģiju.
Zinātniski pētnieciskajā darbā autors izmantoja datus, kuru ieguva interneta vietnēs, un literatūras materiālos, piemēram, laikrakstos, žurnālos, grāmatās.[1-32]
Izmantojot šīs interneta vietnes, literatūras materiālus autors atradis samērā daudz noderīgas informācijas, kas saistīta ar atomelektrostacijas radīto piesārņojumu, kaitīgumu un ļoti daudz negatīvo pušu, kas saistītas ar autora darba tēmu. Autors uzskata, ka atomelektrostacijas ir ļoti kaitīgas videi un cilvēkiem, ja notiek kāda avārija vai nelaimes gadījums. Šo pieņēmumu autors var attiecināt uz Černobiļas atomelektrostacijas avāriju 1986.gadā, kas radīja milzīgu postu līdz šim laikam.[1-32]…
