5. Nostiprināt ES enerģijas tirgus ārējo dimensiju.
Eiropas enerģijas tirgus ir pasaulē lielākais reģionālais tirgus un lielākais enerģijas importētājs. Tomēr enerģētikas ārpolitikā vēl neatspoguļojas tā pati sadarbība un kopīgais mērķis, kas ir ļāvis apstiprināt ES galvenos mērķus enerģētikas un klimata jomā. Vairākas problēmas, ar kurām saskaras ES, proti, klimata pārmaiņas, pieeja naftai un gāzei, tehnoloģiju izstrādāšana un energoefektivitāte, ir kopīgas vairumam valstu, un to risināšana ir atkarīga no starptautiskas sadarbības. Tāpat problēmas, kas ir aktuālas Eiropas Savienībai, tā gribētu, lai būtu aktuālas un rūpētu arī trešajās valstīs. Tāpēc tik lielam enerģijas tirgum būtu nepieciešams efektīvāk izmantot savu kopējo tirgus ietekmi attiecībās ar svarīgākajiem trešo valstu energopartneriem, gan diversifikācijas, gan konkurences jomā.
ES ir uz vēl nepieredzēta enerģētikas politikas sliekšņa. Liberalizācijas, pietiekamo krājumu un ražošanas jaudu, kā arī atbilstošu importa iespēju dēļ enerģijas tirgi kopumā nav cietuši no pēdējo gadu vētrainajiem notikumiem pasaules tirgos. Tomēr notiek svarīgas pārmaiņas. Enerģijas cenas ietekmēs milzīgā nepieciešamība veikt ieguldījumus enerģētikas nozarē, kā arī oglekļa dioksīda cenu noteikšana un augstākas starptautiskās enerģijas cenas. Konkurētspēja, energoapgādes drošība un mērķu sasniegšana klimata pārmaiņu jomā tiks apdraudēta, ja netiks uzlaboti elektroenerģijas tīkli, novecojušas spēkstacijas netiks aizvietotas ar konkurētspējīgām un tīrākām alternatīvām un ja enerģija netiks efektīvāk izmantota visā enerģētikas ķēdē.
…
