Datorikā operētājsistēma (OS) ir sistēmprogrammatūra, kas ir atbildīga par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī tādām pamatdarbībām, kā lietojumprogrammatūras darbināšana.
Pamatā, operētājsistēma ir pirmais programmatūras slānis, kas tiek ielādēts datora atmiņā pēc tā iedarbināšanas. Tā kā tas ir pirmais programmatūras slānis, visa pārējā programmatūra, kas tiek ielādēta pēc tam, ir no tā atkarīga un izmanto tās sniegtos pamatservisus. Starp šiem pamatservisiem minami: pieeja diskiem, atmiņas pārvaldīšana, daudzuzdevumu režīma vadība un lietotāja saskarne. Tā kā tie ir pamatservisi, kurus nodrošina OS, nav vajadzības tos ieviest no jauna katrā lietojumprogrammā. Kods, kurš nodrošina šos pamatservisus tiek saukts par OS kodolu jeb kerneli.
Operētājsistēmu funkcijas:
Lietojumprogrammu ielādēšana operatīvajā atmiņā un to izpilde.
Standartizēta pieeja pie ievades un izvadierīcēm.
Operatīvās atmiņas pārvaldīšana (procesu sadalīšana, virtuālā atmiņa).
Datu pieejas vadība energoneatkarīgos datu nesējos (cietais disks, kompaktdisks u.c.).
Lietotāja saskarne.
Tīkla operācijas, protokolu nodrošinājums.
Papildu funkcijas:
Paralēla vairāku uzdevumu veikšana.
Mijiedarbība starp procesiem: datu apmaiņa, kopīga sinhronizācija.
Pašas sistēmas un lietotāja datu un programmu aizsardzība pret lietotāja ļaunprātīgām darbībām ar tiem.
Vairāku lietotāju darba režīms (to var izmantot arī vairāk nekā viens lietotājs).…
