OpenGL grafiskais standarts, iespējas, lietošana

1. OpenGL jēdziens

Kas gan iedomājas no sevis OpenGL? No programmētāja redzes viedokļa OpenGL - tas ir programmisks interfeiss grafiskām ierīcēm, piemēram, kā grafiski paātrinātāji. Tas ietver sevī aptuveni 150 atšķirīgas komandas, ar kuru palīdzību programmētājs var noteikt atšķirīgus objektus un ražot “renderingu”. Runājot ar vienkāršu valodu, Jūs noteicat objektus, uzdodat tiem vietas trīsdimensiālā izplatījumā, noteicat citus parametrus (pagrieziens, sastiepums, ...), uzdodat objektu īpašības (krāsa, tekstūra, materiāls, ...), novērotājat stāvokli, bet OpenGL bibliotēka savukārt parūpēsies par to, lai attēlotu visu to uz ekrāna. Tādēļ var sacīt, ka OpenGL bibliotēka ir tikai atdarinošā bibliotēka, tāpēc ka tā neatbalsta perifēriju ierīces, tādi kā tastatūra un pele, un neatbalsta nekādus logu menedžerus. Programmētājs pats rūpējas par to, kā nodrošināt perifēriju ierīču mijiedarbību ar OpenGL bibliotēku.
OpenGL ir labi pārdomāta iekšēja struktūra un diezgan nostāviets procedūru interfeiss. Ar OpenGL palīdzību var radīt sarežģītus un jaudīgus programmiskos kompleksus, patērējot pie tam minimālu laiku salīdzinot ar citām grafiskām bibliotēkām. Dažās OpenGL bibliotēkās ir iespēja attēlot rezultātu ne tikai uz lokālas mašīnas, bet arī tīklos. Pielikums, kurš izstrādā OpenGL komandas sauc par klientu, bet pielikums, kurš saņem šīs komandas un attēlo rezultātu – sauc par serveri. Tādēļ var būvēt ļoti jaudīgus, atdarinošus kompleksus uz dažu darba staciju vai serveru bāzes, ko savieno tīkls.

…