Informācijas tehnoloģijas ir informācijas apstrādei nepieciešamās tehnoloģijas. Pamatā tā ir datoru izmantošana informācijas pārnešanai, glabāšanai, aizsardzībai, apstrādei, pārsūtīšanai un iegūšanai jebkurā vietā un laikā.
Par datoru sauc tehnisku ierīci, kas paredzēta jebkura veida informācijas apstrādei, glabāšanai un pārraidei.
Dators (no angļu data processor - datu apstrādātajs) ir iekārta, kas apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentiem, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt informācijas apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētām datoram padodot ievaddatus, programma tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt sistēmas uzvedību.
Aparatūra (hardware) ir datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa, kurā ietilpst elektriskās, elektroniskās un elektromehāniskās shēmas, iekārtas un to savienojumi (t. sk. dažādas ievadizvades ierīces, rādītājierīces u.c.), kā arī konstruktīvie elementi (piemēram, statnes).
Programmatūra ir viena vai vairākas datorprogrammas un dati, kas tiek glabāti datora datu nesējā noteiktam mērķim.
1 bits - mazākā informācijas mērvienība
8 biti = 1 B (baits)
1024 baiti = 1 KB (kilobaits)
1024 kilobaiti = 1 MB (megabaits)
1024 megabaiti = 1 GB (gigabaits)
1024 gigabaiti = 1 TB (terabaits)…
