Ārējie datu nesēji

Informācija un tās apstrāde
Informācija glabājas cilvēku atmiņā;
Zīmējumi uz alu sienām, klintīm;
Uz papīra (grāmatas, laikraksti, bukleti);
19. gs kinofilmas (kustība);
Skaņas filmas, radio, telefons, telegrāfs;
Datortehnikas attīstība (jauni pārraides paņēmieni t.sk. kosmiskie sakari)
Informācijas apstrādes ierīču attīstība
Skaitīkļi (pirms 1500 gadiem)
Logaritmu lineāls (17. gs sākums);
Mehāniskā mašīna aritmētisko darbību veikšanai (1642.g. Paskāls);
Analītiskā mašīna (1883.g. Angļu zinātnieks Č. Bebidžs);
Automātiskās skaitļošanas mašīna MARK-1 (1937-1944.gg.);
Elektroniskais dators ENIAC (1945.g.);
ALTAIR Personālais dators (1975.g.);
Dators IBM PC (1981.g. ASV, kas kļuva par standartu nākamajiem datoriem).
Datora atmiņa
Tās galvenā funkcija – visu datu glabāšana;
Raksturojošie lielumi: ietilpība, ātrdarbība, izmaksas, patērējamā jauda;
To mēra: bitos, baitos (8 biti), kilobaitos ( 1024B), megabaitos (1024KB), u.t.t.;
Izšķir operatīvo un palīgatmiņu.
Ārējā atmiņa
Visizplatītākā ir magnētiskā atmiņa, kas ietver sevī:
Magnētisko disku (kalpo kā informācijas nesējs);
Diskdzini (veic diska griešanu, informācijas meklēšanu un nolasīšanu, kā arī ierakstīšanu);
Diska kontrolieri (vada diskdziņa darbu).
Disketes
…