Secinājumi
Gredzens ir viens no saraksta veidiem, kuram raksturīgs tas, ka tam nav ne sākuma, ne beigu un visas operācijas tiek izpildītas attiecībā pret tekošo elementu.
Gredzenam nelieto rādītājus head un tail.
Lai realizētu piekļuvi vienkāršsaistīta gredzena elementiem lieto rādītāju current un norādi uz nākamo elementu next.
Divkāršsaistītā gredzenā izmanto tekošā elementa rādītāju current un atbilstošās norādes current^.el, current^.el.data current^.el.key, current^.next, current^.prior.
No vienkāršsaistīta un divkāršaistīta saraksta bieži vien labāk izveido vienkāršaistītu vai divkāršsaistītu gredzenu, jo tā var ietaupīt laiku, tāpēc, ka, lai piekļūtu vēlamajam elementam saraksts ir jāskata no sākuma arī gadījumā, ja vēlamais elements atrodas kaut kur ļoti tuvu apskatāmajam elementam, tad būtībā sanāk iziet cauri visam sarakstam no sākuma un tas ir laikietilpīgi. Izmantojot gredzenu, šis trūkums tiek novērsts, jo tad jebkurš elements var būt kā pirmais.
Gredzeni ir ērti lietojami arī ģeometrijā (valodā C++), piemēram, kur daudzstūris glabājas atmiņā virsotņu gredzena saraksta veidā to apejas secībā. Un šāda saraksta mezgls ir Node tipa objekts.
Darbā ar gredzenu ir paredzētas 13 apstrādes operācijas: create, terminate, size, full, empty, findnext, findprior, findkey, insert, insertbefore, insertafter, delete, retrieve un update.
…
