Ekrānu vēsture
Pirmais LCD ekrāns tika iebūvēts rokas pulkstenī 1970. gadā.
Pirmais plazmas ekrāns tika izveidots 1964. gadā.
Pirmais LED ekrāns tika izveidots 1970. gados.
Definīcijas
LCD, liquid crystal display, šķidro kristālu displejs - displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot speciālus šķidrumā veidotus šablonus, kuri kļūst necaurspīdīgi, ja tiem pievada spriegumu. Parasti šo tehnoloģiju izmanto ciparpulksteņos, mērinstrumentos un klēpjdatoros, jo tā samazina elektroenerģijas patēriņu.
Gas-plasma display, plasma display, plazmas displejs - plazmas displejs ir viens no elektroluminiscento displeju paveidiem, kurā kā gaismu emitējošā pildījuma slānis izmantota gāze. Šos displejus bieži sauc arī par gāzizlādes displejiem un tos parasti izmanto klēpjdatoros.
LED displejs - video displejs, kas izmanto gaismas diodes, lai veidotu attēlu.
LCD ekrāna uzbūve
Šīs tehnoloģijas ekrānos plānkārtiņu tranzistori (TFT) nodrošina ar elektrību elementus, kas pildīti ar šķidrajiem kristaliem, un atrodas pa vidu starp diviem stikliem. Gluži tāpat kā plazmas ekrānos, arī LCD ekrānā katrs pikselis veidots no sarkanās, zaļās un zilās krāsas elementiem. Kad plānkārtiņu tranzistori (TFT) piegādā šiem pikseļiem strāvu, kristāli "atvijās", lai izfiltrētu aiz ekrāna esošā aizmugurapgaismojuma radīto gaismu (plānajiem displejiem) vai caur LCD čipu spīdošo gaismu (aizmugurējās projekcijas televizoriem).
Plazmas ekrāna uzbūve
Uzbūves pamatā ir ļoti daudz mini šūnu, kas atrodas starp diviem stikla paneļiem un ir pildītas ar inerto gāzi. Šūnā pildītā gāze elektriskā veidā ir pārvērsta plazmā, kas inducē luminiscenci un izstaro gaismu.…
