Ķīniešu virtuvei ir veltīti dažādi apzīmējumi – to sauc gan par ātrāko virtuvi pasaulē, jo ēdienu gatavošana tiek rēķināta pat sekundēs; to dēvē arī par daudzpusīgāko virtuvi pasaulē, un tai ir ticis arī pasaules nozīmīgākās virtuves nosaukuma gods.
Lielos vilcienos ņemot, ķīniešu virtuves mākslai kā tādai jau ir vairāk nekā 4000 gadu. Līdz mūsdienām ir saglabājušies pat Konfūcija ieteikumi ēšanas kultūras un virtuves tradīciju veidošanai – viņaprāt, nevajadzētu ēst neko jēlu un neko pārvārītu; ēdienam vajadzētu atbilst gadalaikam un tikt sagatavotam ar piemērotām garšvielām utt.
Ķīniešu virtuve izceļas ar milzīgo produktu daudzveidību un plašo piedāvājumu. Bez svarīgākajiem produktiem – rīsiem – gandrīz tikpat lielu lomu spēlē arī sojas pupiņas, zirņi, bambusa dzinumi, lotosa saknes, sezama sēklas, sēnes, mandeles, valrieksti, dateles, vīnogas utt. Tieši tādu pašu nozīmīgu vietu ieņem arī cūkgaļa un liellopu gaļa, putnu gaļa, zivis un visvisādi jūras produkti. No taukvielām ķīniešu virtuvē lielākoties izvēlas augu eļļas, it sevišķi sezama un zemesriekstu eļļu.
Sojas pupiņas izmanto gan svaigas, gan vārītas, gan kaltētas. No tām gatavo sojas pienu un sojas biezpienu. Tas atgādina stingru pudiņu un ir piemērots visdažādāko ēdienu gatavošanai, turklāt to var kombinēt gandrīz ar visiem produktiem.
Bambusa dzinumi ir apmēram 10 centimetrus gari, dzeltenīgā tropiskā bambusa dīgsti. Jaunos dzinumus lieto gan salātos, gan kā piedevu zupām, putnu gaļas un zivju ēdieniem.
…
