Ķīnas kulinārijas māksla ir pilnveidojusies gadu simtiem .Visā tā pasaulē atzīta kā savdabīgākā virtuve. Vēsturniekiem Ķīnas pavārmāksla ir īsta kaut kas īpašs jo ēdieni atšķiras ne tikai pēc pagatavošanas tradīcijām daudzajos novados, bet arī pēc ēdiena sastāvdaļām un garšas īpatnībām. Pēc ķīniešu ēšanas tradicijmām, un paša ēdiena varēja noteikt statusa piederību, nacionālās minoritātes, atšķirt musulmaņus, veģetāriešus, vietējos un karaļu galma iedzīvotājus
Ķīniešu virtuvei ir dažādi apzīmējumi – to sauc gan par ātrāko virtuvi pasaulē, jo ēdienu gatavošana tiek rēķināta pat sekundēs; to dēvē arī par daudzpusīgāko virtuvi pasaulē, un tai ir ticis arī pasaules nozīmīgākās virtuves nosaukuma gods.
Ļoti būtisks priekšnoteikums ķīniešu ēdienam ir tā noformējums, jo ēdienam tradicionāli ne tikai jāsamazina izsalkums, bet arī jāsniedz mākslinieciskais prieks un pat jādziedē kaites (Senākos laikus pat bija skolas, kur varēja iegūt ārstnieciskās pavārmākslas amatu.). Ķīniešu virtuvē ēdiena sastāvdaļas pieņemts sagriezt nelielos ,vienādos gabaliņos, lai tā pagatavošanas process nebūtu ilgstošs ,un ēdiens nezaudētu vērtīgas vielas un vitamīnus. Mazie gabaliņi vieglāk uzsūc garšvielas un zālītes, ar maziem gabaliņiem ir daudz ērtāk rīkoties, īpaši, ja ēst nākas ar diviem irbuļiem.
Ķīnieši ēdienā izšķir piecas garšas īpatnības –
saldu,
skābu,
rūgtu,
sāļu
pikantu.…
