Olu masa, ķīmiskais sastāvs, enerģētiskā vērtība ir atkarīga no putnu sugas, masas, vecuma, barošanas režīma un barības sastāva.
Ola sastāv no čaumalas, olas baltuma un dzeltenuma. Olu baltuma un dzeltenuma ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs., gan olas baltumā, gan dzeltenumā ir pilnvērtīgas olbaltumvielas, tās satur cilvēka organismam visas nepieciešamās aminoskābes. Tauku olas baltumā nav, bet dzeltenumā ir ap 5g tauku. Dzeltenumā ir arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns.
Holesterīna olas dzeltenumā, salīdzinot ar citiem uztura produktiem, ir daudz – 1 dzeltenumā ir 0.3 g holesterīna. Holesterīns ir nepieciešams organismam D vitamīna sintezēšanai, arī dažu hormonu veidošanai, bet tas veicina aterosklerozi. No jauna un vesela organisma liekais holesterīns izdalās ar žulti, atkritumvielām. Vecāku cilvēku organismā vielmaiņas process norit lēnāk, tāpēc holesterīns asinsvados var veidot savienojumu nogulsnes, kas savukārt rada nevēlamas aterosklerotiskas izmaiņas. Šī iemesla dēļ veciem cilvēkiem olu dzeltenuma izmantošana uzturā jāierobežo.
Augošam organismam dienas deva var būt 1 – 2 olas, tās nekaitēs, tieši pretēji – olas dzeltenumā sastopamai lecitīns (1,4 g) ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanās procesā, nostiprina organismu un aktivizē organisma pretošanās spējas. Lecitīns ir holesterīna antagonists, kas traucē holesterīna izgulsnēšanos organismā. Lecitīns uzbudina nervu sistēmu, tāpēc olu ēdienus nevajadzētu ēst vakariņās.…
