Secinājumi
1. Kaņepju produkcijas ražošanas nozares attīstība Latvijā ir iespējama. Pie kam tas var notikt pēc dažādiem scenārijiem, katrs no kuriem raksturojas ar atšķirīgu iegūstamo produktu struktūru, investīciju virzieniem un apjomiem.
2. Latvijā kaņepju audzēšana pamazām tiek atsākta. Šī brīža ekonomiskajos apstākļos būtiski rast veidus kā ne tikai ražot lauksaimniecības produktu, bet arī kā to pārstrādāt, lai iegūtu produktus ar pievienoto vērtību.
3. Sēklas ir dārgas, vidējā cena: 4 – 6 eiro/kg (bez piegādes izmaksām), vienam hektāram vajag aptuveni 20 – 50 kg (atkarībā no šķirnes). Kopš 2009. gada kaņepju audzētāju skaits Latvijā pieaudzis līdz aptuveni trīsdesmit, taču platības palielinājušās piesardzīgi – trijos gados tikai par 100 ha vairāk.
4. Sākot ar 2011.gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, var pretendēt uz vienoto platības maksājumu. Atbalstu par kaņepju platībām var saņemt, ja audzēšanā izmanto sertificētas sēklas un audzētajās kaņepēs tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2%.
5. Kaņepju audzēšanā risks ir niecīgs, te praktiski nav atkritumu, jo izmantojams ir viss augs un gandrīz vai vienlīdz vērtīgas ir abas tā sastāvdaļas. Šķiedru, kas veido 30 procentu no produkcijas, ar nepacietību gaida mēbeļu ražotāji, mašīnu un lidaparātu būvētāji, bet serdeņus var lietot apkurei, pakaišiem vai citām vajadzībām.
6. Kaņepju šķiedrai būtu plašs pielietojums vairākos virzienos, no kuriem jāizvēlas svarīgākie gala produkcijas varianti - būvmateriāli, izolācijas materiāli, apmetuma un sienu materiāli, agrotekstils, siltumnīcu un lauka stādījumu klājumi, atbirumu izmantošana pakaišiem, kurināmajam, mulčai, kaņepju eļļas un sēklu izmantošana pārtikā un kosmētikā.
…
