Administratīvā atbildība par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. Nav precīzi definēts jēdziens transportlīdzekļa vadītājs, ja notiek individuālās apmācības brauciens, kas paredzēts CSN, kā rezultātā pastāv problēmas kvalificēt noziedzīgu nodarījumu pēc subjekta (KL 260.pants, 262.pants, 262.1 pants).
2. Latvijā samazinās to transportlīdzekļu vadītāju skaits, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.
3. Nav normatīvo aktu, kas paredzētu atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā atkārtoti vairāku gadu laikā, tādējādi, ja persona izdarījusi 3 šādus pārkāpumus pusotra gada laikā, par trešo pārkāpumu tai iestājas tikai administratīvā atbildība.
4. Nepieciešams atturēt sievietes grūtnieces no transportlīdzekļa vadīšanas reibumā.
5. Latvijā normatīvajos aktos nav paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija.
6. Nav noteikta iespēja atsavinātā transportlīdzekļa īpašniekam atteikties no transportlīdzekļa, kā rezultātā valstij rodas papildus izmaksas glabājot transportlīdzekli.
7. Valsts atsavinātos transportlīdzekļus tur stāvlaukumos, kur samaksa ir neadekvāti liela šī brīža tirgus situācijā.
8. Pēdējos gados, vairāk kontrolējot velosipēdu un mopēdu vadītājus, ir parādījusies tendence, ka šo transportlīdzekļu vadītāji tiek biežāk aizturēti par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, nekā automobiļu vadītāji.
9. 2010.gadā ieviestie jaunie sodi par šādu pārkāpumu attur daļu autovadītājus tikai pirmajos mēnešos, vēlāk cilvēki pierod pie šiem sodiem un šie sodi atkal nespēj atturēt cilvēkus no šī pārkāpuma izdarīšanas.
10. Šobrīd, lai konstatētu, ka transportlīdzekļa vadītājs ir narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibumā nepieciešams vadītāju nogādāt medicīnas iestādē, kas nav ne finansiāli izdevīgi, ne atvieglo policijas darbu.
…