I. Nodaļa. Administratīva procesa jēdziens un principi
1.1. Administratīva procesa jēdziens
1995.gada 13.jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.154 „Administratīvo aktu procesa noteikumi”1, tādējādi tika kompensēta Administratīvā procesa likuma trūkums valstī un reglamentēta administratīvo aktu izdošana, tā spēkā esamība un apstrīdēšanas kārtība iestādē. Tas bija pagaidu regulējums, kamēr tika izstrādāts Administratīva procesa likums. Ir jāatzīmē, ka augstāk minētos Ministru kabineta noteikumos bija noteikts, ka lietvedības kārtību administratīvo pārkāpumu lietās nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.
2004.gada 1.februārī, pēc vairāku gadu garām debatēm parlamentā, stājās spēkā Administratīvā procesa likums. Tas kā tiesiskas valsts elements aizpildīja robu Latvijas tiesību sistēmā. Ar šo likumu tika sakārtots administratīvais process iestādē un tiesā. Bet lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās iestādē, līdz izdota administratīva akta apstrīdēšanai, vēl joprojām notiek saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa IV sadaļu.
„Process — secīgu darbību kopums, kuras izdara, lai sasniegtu konkrētu rezultātu; kādas darbības realizācijas kārtība.”2
„Juridiskais process — ar procesuālām normām noregulēta valsts kompetento institūciju darbība, kas izpaužas vispārējo vai individuālo juridisko lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, dokumentālā nostiprināšanā. Valsts varas darbības procedūra kļūst par pilnīgāko formu - juridisko procesu tad, kad to regulē vispārīgie noteikumi, tiesību normas.”3
Administratīvais process LPRPP KPB 3.nodaļā - ar Administratīva procesa likuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa palīdzību regulēta noteikta kārtība, kādā:
1.LPRPP KPB 3.nodaļa realizē savas pilnvaras attiecībā uz personām, kuras tiek sauktas pie administratīvas atbildības.
2.pie administratīvas atbildības saukta persona kārto savas attiecības ar LPRPP KPB 3.nodaļu.
Šādās attiecībās vairāk vai mazāk tiek iesaistīti visi cilvēki.
Administratīvā procesa mērķis - nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu; panākt neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu; nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.1 No augstāk teiktā var izsecināt, ka ar administratīva procesa likuma ievešanu Latvijas tiesību sistēmā, attiecībās starp valsti un privātpersonu, indivīda tiesībām tika piešķirta īpaša uzmanība, ka arī tika noteikts, ka neatkarīga tiesa kontrolēs izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. Tātad, ja administratīvajā procesā LPRPP KPB 3.nodaļā nepamatoti tiks aizskartas vai ierobežotas cilvēktiesības vai likumiskās intereses, personai ir tiesības griezties Administratīvājā tiesā.…
