Agresija un tās sekas cilvēku dzīvē ir mūsdienās ļoti aktuāla tēma, kam būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Agresija kā varas, spēka izmantošana ir sastopama visapkārt mums. 21. gadsimta sākumā ar militāra spēka palīdzību tiek risināti konflikti Balkānos, Tuvajos Austrumos, Aizkaukāzā. Arī noziedzības līmenis ir augsts. Televīzijā un presē bieži tiek aprakstīti agresijas akti ģimenēs. Agresija ir plaši sastopama gan personiskā, šauras saskarsmes līmenī, gan visas pasaules mērogā.
Arī izglītības dokumentos tiek atzīts, ka izglītībai jābūt vērstai uz personības attīstību. Taču mūsdienu sabiedrībā pastāv problēma, kas kavē personības attīstības gaitu- daļai skolēnu ir augsts agresivitātes līmenis. Agresija ir nopietns traucēklis ne vien skolēnu saskarsmē ar vienaudžiem, skolotājiem un vecākiem, kas rada uzvedības problēmas, bet tā ir bīstama parādība, kas pastiprinoties var novest cilvēku līdz vardarbībai un noziegumam.
Šobrīd psihologu vidū dominē uzskats, ka jebkuru uzvedības tendenci ietekmē visdažādākie faktori, uzvedība veidojas dažādu faktoru mijiedarbībā. Mūsdienās agresijas pamatojumam izplatītākā ir sociālās iemācīšanās teorija, kura akcentē domu par ekrāna vardarbības saistību ar agresijas palielināšanos.
Lielākā Latvijas problēma, pārkāpjot 21. gs. slieksni, ir arī nabadzība, kas cilvēkos rada nedrošības un sociālās atstumtības sajūtu, depresiju, vienaldzību, alkoholismu, narkomāniju u.c. negatīvās parādības.
Nabadzības riskam visvairāk ir pakļautas ģimenes ar bērniem. Nabadzīgās ģimenes nespēj nodrošināt savus bērnus ar pilnvērtīgu uzturu, pienācīgu izglītību, nespēj pienācīgi rūpēties par viņu veselību, garīgo un fizisko attīstību.
Līdz ar to tieši nabadzība ir viens no iemesliem daudzām , arī antisociālām parādībām- pieaugušai kriminalitātei nepilngadīgo vidū.
Kā rodas agresija? Psihologi uzskata, ka cilvēka attīstībā iespaidu atstāj gan viņam apkārt esošā sociālā vide un audzināšana. Saskatījušies multenes un pārspēlējušies datorspēles, varbūt redzējuši agresīvu uzvedību ģimenē, bērni aug ar pārliecību, ka cilvēkam sist ir normāli.
Par agresiju un tās izpausmēm lasāms psihologu, Z. Freida, Ā. Karpovas, R. Špallekas, R. Kempbela, L. Borna u.c. grāmatās. Precīzu izskaidrojumu var atrast arī „Pedagoģisko terminu vārdnīcā”, „Psiholoģijas vārdnīcā” un žurnālos „Psiholoģijas pasaule,” „Psiholoģija Mums”.
Lai pētītu kādu parādību jebkurā zinātnes jomā, to it kā apstādina un sadala sastāvdaļās. Sākot pētīt agresiju, secinu, ka agresija ir cilvēka uzvedības īpatnība, kuras ātrumu, virzienu, spēku un citas raksturīgās izpausmes- konkrētā cilvēka psihes īpašības – nosaka indivīda personība, viņa darbības mērķi un motīvi, vieta, kādu viņš ieņem sabiedrībā, un citi faktori.
Pētījuma mērķis: pētīt agresiju kā pusaudžu personības uzvedības izpausmes veidu.
Pētījuma objekts: sociālā vide internātskolā.
Pētījuma hipotēze: sociālās vides faktori ietekmē agresijas veidošanos pusaudžos.
Pētījuma uzdevumi: 1. pētīt agresijas izpausmes pusaudžiem;
2. raksturot vai tā ir iedzimta vai iegūta sociālās vides ietekmē;
3. analizēt pētījumā iegūtos rezultātus.
Pētījuma bāze: Internātpamatskolas 8.un 9.klašu piecdesmit skolēni, t.sk.25 zēni un 25 meitenes.…
