Agresivitātes un trauksmainības saistības identificēšana un izpēte pieaugušajiem agrīnā brieduma stadijā

Agresivitāte ir fenomens, ar kuru gandrīz ikvienam mūsdienās tieši vai netieši savā dzīvē ir nācies sastapties. Vardarbības akti norisinās mums tepat blakus – skolās, uz ielas, kaimiņos. Šis un pagājušais gadsimts ir kļuvis par agresivitātes un vardarbības „uzplaukuma” laiku. Vardarbība un agresivitāte ir sastopama daudzās ģimenēs un kļuvusi par ikdienu ievērojamam skaitam bērniem un sievietēm. Noziedzības līmeņa straujais pieaugums liek aizdomāties par faktoriem, kas veicinājuši tik strauju agresivitātes un vardarbības izplatību un meklēt cēloņus agresivitātes kāpumam.
Līdztekus agresivitātes izplatībai arvien biežāk sastopamies ar vēl vienu psiholoģisku fenomenu trauksmi un trauksmainību. Daudzi mūsdienu filozofi ir nosaukuši 20.gs. par trauksmes un agresivitātes gadsimtu, to vidū ir F.Nīče, H.Hesse, A.Kamī u.c. Modernās sabiedrības politiskās un ekonomiskās iekārtas nestabilitāte kalpo par vienu no faktoriem nedrošības sajūtas attīstībā un trauksmes attīstībā. Papildus šim faktoram jāmin ģimenes vērtību un laulības institūta nozīmes samazināšanos, kas tieši un netieši veicina nedrošības sajūtas attīstību un līdz ar to arī trauksmes kāpumu.
Kā liecina Sandras Sebres un Ievas Bites veidotais „Pārskats par tautas attīstību 2002/2003.g.”, lielais vairums aptaujāto kā nozīmīgāko faktoru drošības vajadzības apmierināšanā, pirmkārt, nosauc ģimeni un savukārt par nedrošību un trauksmi izraisošiem min ģimenes atbalsta trūkumu, vardarbību ģimenē un tikai tad seko veselības problēmas, ekonomiskie faktori. Nozīmīgi, ka respondenti vecumā no 20 – 39 gadiem, salīdzinoši ar citām vecuma grupām, visvairāk min ģimeni kā drošības un drošības sajūtas nodrošinātāju. Tai pat laikā, ņemot vērā to, ka daudzi bērni šodien dzīvo šķirtās ģimenēs vai piedzīvo vardarbību jau bērnībā (kā liecina M.Strausa (M.A.Strauss, 1994) pētījums, ka vardarbības upuri bieži vien vēlāk paši kļūst par varmākām, tādējādi veicinot vardarbības un agresijas izplatību) jāsecina, ka šī vajadzība pēc atbalsta un drošības netiek apmierināta, kas arī kalpo par vienu no svarīgākajiem faktoriem trauksmainības izveidošanās procesā. …