Ievads
Aizdomās turētā statuss kriminālprocesā ir viena no aktuālākajām tēmām tiesībsargājošajās iestādēs. Aizdomās turētais ir viens no procesa dalībniekiem, gan valsts mērogā, gan arī starptautisko tiesību mērogā aizdomās turētam tiek veltīts samērā daudz uzmanības salīdzinājumā ar citām procesā iesaistītajām personām. Bakalaura darbā tiks pētīts aizdomās turētā statuss tieši narkotisko (psihotropo) vielu aprites jomā.
“Statuss (no latīņu valodas – stāvoklis) tiesībās ir juridisko pazīmju kopums, kas raksturo valsts, kādas juridiskas vai fiziskas personas tiesisko stāvokli, tās tiesību un pienākumu apjomu, vietu un lomu sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā” . Tiesiskais statuss ir personas juridiskais stāvoklis ar noteiktu tiesību un pienākumu apjomu. Pastāv arī cits statusa jēdziena skaidrojums – tas ir konstitūcijā un citos likumos atzīts cilvēka neatņemamo pienākumu un tiesību kopums.
Mūsdienās noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotisko (psihotropo) vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu realizācijas nolūkā vai bez nolūka tās realizē, kā arī narkotisko (psihotropo) vielu lietošanai ir plaša rezonanse sabiedrībā. Arvien biežāk masu saziņas līdzekļos izskan atsauksmes par tiesībsargājošo iestāžu darbu šajā jomā.
Narkomānija ir parādība, kas cieši saistīta ar noziedzīgam darbībām. Pirmkārt, nolūkā iegūt narkotiskās (psihotropās) vielas vai naudu, šo vielu iegādei, tiek izdarīti smagi noziedzīgi nodarījumi, kas bīstami sabiedrībai. Tie var būt gan mantiska rakstura zaudējumi, gan cilvēka veselībai un dzīvībai bīstamas noziedzīgas darbības. Otrkārt, noziedzīgie nodarījumi bieži vien tiek izdarīti jau esot narkotisko (psihotropo) vielu iespaidā. Treškārt, narkomānijas un noziedzības saikne izpaužas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas saistīti ar nelikumīgu narkotisko (psihotropo) vielu apriti.
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs M.Segliņš savā intervijā raidījumā „Kas notiek Latvijā” minēja narkotisko (psihotropo) vielu apriti kā prioritāti noziedzīgu nodarījumu apkarošanas sfērā un uzsvēra tieši Kriminālpolicijas darba nozīmi (LETA 22.03.2008. 19:00) .
Bakalaura darba mērķis ir izanalizēt pēc iespējas plašāku literatūras klāstu par aizdomās turēto, lai varētu izveidot pētījuma teorētisko modeli un izdarīt secinājumus par aizdomās turētajam par neatļautām darbībām ar narkotisko (psihotropo) vielu apriti piešķirtajām tiesībām, pienākumiem un atbildību kriminālprocesā.
Tiesībsargājošās institūcijas bieži nonāk situācijā, kad ievērojot visas likumā paredzētās aizdomās turētā tiesības nav iespējams izpildīt šajā pašā likumā atrunāto darba apjomu noteiktā termiņā. Tāpat arī interpretējot pēc iespējas juridiski pareizi vienu likuma pantu, bieži vien tiek ievēroti citi būtiski aspekti. Līdz ar ko sabiedrības attieksme pret policijas iestāžu darbu narkotisko (psihotropo) vielu aprites apkarošanā bieži vien ir ignorējoša un noniecinoša, kas neveicina sadarbību starp iedzīvotājiem un izmeklēšanas iestādēm, tāpēc bakalaura darba pētījuma objekts ir aizdomās turētā statuss kriminālprocesā, kas tiek veikts tieši policijas iestādē, t.i., pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, kas ietilpst valsts policijas kompetencē.
Bakalaura darba uzdevumi ir:
veikt Kriminālprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā noteikto aizdomās turētā statusa salīdzināšanu;
izpētīt Kriminālprocesa likumā ieviestos jauninājumus, kas attiecas uz aizdomās turēto par neatļautām darbībām narkotisko (psihotropo) vielu aprites jomā;
izpētīt dažādu juristu viedokļus par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem Kriminālprocesa likuma izpratnē;
veikt Kriminālprocesa likuma pantu analīzi, kurus piemērojot var rasties divējāda likuma interpretācija attiecībā uz aizdomās turēto, kurš atrodas narkotisko (psihotropo) vielu reibumā.
Aizdomās turētā statuss kriminālprocesā tiek pētīts vairāk laika posmā sākot no 2005.gada 1.oktobra, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums, līdz ar to šis likums ir svarīgākais tiesību avots, kas tiek izmantots tēmas izpētei. Veicot analīzi tiek ņemts vērā laika posms no 2005.gada 1.janvāra, jo aizdomās turētā statuss arī Kriminālprocesa kodeksā bija līdzvērtīgs pētāmās tēmas izpratnē, tāpat tiek izmantoti arī citi Latvijas Republikā spēkā esošie likumi, Ministru Kabineta noteikumi un citi likumdošanas akti, veikts sabiedrībā plaši pazīstamu autoru viedokļu salīdzinājums.
Bakalaura darbā tika izmantotas speciālās metodes: deskriptīvā, vēsturiskā, salīdzinošā metode, tāpat arī vispārzinātniskās metodes: analīze un sintēze.
Pētāmās tēmas izvēle balstās uz LR IeM Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikto darbu un tā specifiku, saskaroties ar Kriminālprocesa likuma nepilnībām praksē. Veicot darbu ir izdarīti secinājumi un radās priekšlikumi turpmākam darbam ar kriminālprocesā iesaistītajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu narkotisko (psihotropo) vielu aprites jomā.
…
