SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopš 2013.gada 1.janvāra, kad spēkā ir stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, šī likuma pārejas noteikumu 61.punkts paredz, ka persona, kuru tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ un nodibinājusi aizgādnību, turpmāk uzskatāma par personu ar rīcībspējas ierobežojumu bez personisko nemantisko tiesību ierobežojuma. Līdz 2017.gada 31.decembrim bija jābūt pārskatītam personas rīcībspējas ierobežojuma apjomam, taču praksē rīcībspējas ierobežošanas procedūra ir sarežģīta un laikietilpīga. Izstrādājot darbu, pētot administratīvo lietu materiālus, maģistra darba autore secina, ka vēl joprojām ir personas, kurām rīcībspējas apjoms nav pārskatīts, vai ir nodibināta aizgādnība, bet nav iecelts aizgādnis personas ar ierobežotu rīcībspējas tiesību un interešu pārstāvniecībai, kā arī ir atsevišķi gadījumi, kad aizgādnis godprātīgi nepilda savus pienākumus un pilnvērtīgi nepārstāv aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses.
Darba ievadā autore izvirzīja hipotēzi vai tiek pilnvērtīgi nodrošinātas un ievērotas personu ar ierobežotu rīcībspēju tiesības un intereses. Hipotēze nav apstiprinājusies, jo ir personas kurām tiesa līdz 2011.gada 31.decembrim atņēmusi rīcībspēju, un līdz šim brīdim, rīcībspējas apjoms atkarībā no personas spējām nav pārskatīts, kā arī normatīvajos aktos kuri, regulē aizgādnības jautājumus, autore ir konstatējusi nepilnības.
Darba autore, izstrādājot maģistra darbu “Aizgādnības nodibināšana un aizgādņa iecelšana personai, kurai ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja” ir nonākusi pie zemāk norādītajiem secinājumiem un priekšlikumiem, lai, pēc iespējas, sekmīgāk un pilnvērtīgāk aizsargātu personas ar ierobežotu rīcībspēju un nodibinātu aizgādnību, tiesības un intereses.
1.Secinājums: Civillikumā nav atrunāts rīcībspējas jēdziens, kas rada iespēju šo jēdzienu interpretēt. Autores ieskatā, Civillikumā būtu nosakāms rīcībspējas definīcijas skaidrojums.
Priekšlikums: Veikt grozījumu Civillikuma 357.pantā, izsakot to šādā redakcijā “Ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt.…