Aizstāvība kriminālprocesā

2005. gada 1. aprīlī Latvijā spēkā stājas jauns Kriminālprocesa likums, kurš
aizstāja iepriekšējo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, kas bija spēkā faktiski kopš
1961. gada.
Jaunais Kriminālprocesa likums iezīmēja jaunas tendences un ieviesa dažādas
novitātes kriminālprocesa tiesības. Kā viens no būtiskiem jauninājumiem ir tieši
plašās izmai as, kas skar jautājumus par personas aizstāvības tiesībām
kriminālprocesā. Jaunais Kriminālprocesa likums ir mainījis to personu loku, kurām ir
tiesības uz aizstāvību, cenšoties strukturāli visas šīs personas iedalīt atseviš ā noda ā.
Tāpat jaunais likums ir arī tieši mē inājis definēt aizstāvības īstenošanas pamatu un
veicis dažādus citas izmai as iepriekš pierastajā praksē un tiesības.
Aizstāvība ir viens no centrālajiem tiesību institūtiem kriminālprocesā, kas ir
vērst uz personas tiesību nodrošināšanu kriminālprocesā, ja ne kā savādāk, tad vismaz
uzraugot cilvēktiesību un vispārējas procesuāls kārtību ievērošanu procesa laikā.
Aizstāvības princips atspogu o demokratizācijas pakāpi valstī un izriet gan no Latvijai
saistošiem starptautiskajiem dokumentiem, gan arī no Satversmes. Līdz ar to,
aizstāvības precīzs un pilnīgs regulējums tiesībās, kas neatstātu vietu liekiem un
nevajadzīgiem, bieži vien tiesiski nozīmīgiem un bīstamiem manevriem, varētu kalpot
kā garants personas tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nodrošināšanai un
aizsardzībai.
…