Aprūpes un aizgādības tiesību atņemšana un atjaunošana

Diplomdarba mērķis ir izpētīt aprūpes un aizgādības tiesību būtību, to atņemšanu un atjaunošanu un izvērtēt problēmas, kas saistītas ar to.
Darba uzdevumi:
1. Apskatīt aprūpes un aizgādības tiesību būtību, kā arī analizēt normatīvo aktu bāzi, kas regulē tās;
2. Noskaidrot aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanas iemeslus;
3. Izvērtēt problēmas, kuras rodas, atņemot aprūpes un aizgādības tiesības;
4. Izpētīt nacionālos normatīvos aktus un dot priekšlikumus Civillikumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvos aktos, kas veicinās nepilngadīgo interešu īstenošanu;
5. Analizēt Bāriņtiesas lomu aprūpes un aizgādības tiesību atņemšanā.
Pētījuma objekts ir ģimenes tiesības.
Pētījuma priekšmets ir aprūpes un aizgādības tiesības.
Pētījuma metodes:
1. Analizējošā;
2. Pētnieciskā;
3. Statistiskā;
4. Apkopojošā.
Pētījuma bāze:
1. Bērnu tiesību aizsardzības likums u.c. normatīvie akti;
2. Literatūra;
3. Brocēnu novada bāriņtiesas un tiesu prakses materiāli;
4. Interneta resursi.

Vienas no tiesībām, kuras ir vēl joprojām aktuālas, ir bērna tiesības. Vecāku darbības vai bezdarbības rezultātā šo tiesību neievērošana ir „potenciāli ļoti nelabvēlīga bērnam”. Mums nav atļauts braukt ar automašīnu, kamēr mēs neesam nokārtojuši braukšanas testu. Mums nevajag atļauju, lai kļūtu par vecākiem. Mums vajag rūpēties par bērniem, jo šī brīža sabiedrības bērni ir nākotnes pilsoņi un mūsu cerības.
„Vēsturiski vecāku varas jēdziens rodas jau romiešu tiesības. Vecāku un bērnu juridiskās attiecības romiešu tiesībās noteica tēva varas institūts, kas savu attīstības pilnveidojumu sasniedza patriarhālajā ģimenē.”
Saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 1. pantu „Par bērnu tiek uzskatīta ikviena cilvēkbūtne līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja saskaņā ar likumu, kas piemērojams attiecīgajam bērnam, viņš nekļūst pilngadīgs agrāk.” …