Mana Bakalaura darba tēma ir – “Ar brīvības atņemšanu saistītie piespiedu līdzekļi”, kura tika izskatīta no jaunā Kriminālprocesā likuma piemērošanas viedokļa.
Jaunais likums ievieš Eiropas tiesību praksi visā kriminālprocesā. Jaunajam KPL, kas tapināts 10 gadus, ir jāiedzīvina Eiropas tiesību prakse Latvijā, kur līdz šim tiesībsargājošās iestādes strādājušas, dažādi pielāgojot morāli novecojušo Latvijas Kriminālprocesa kodeksu. Sakarā ar Kriminālprocesa likuma stāšanos spēkā no 01.10.2005.g., galvenās problēmas sagādāja vairāku citu likumu un Ministru kabineta noteikumu neatbilstība jaunajam kriminālprocesam.
Procesuālo piespiedu lidzekļu juridiskā daba izpaužas apstāklī, ka procesuālie piespiedu līdzekļi nav krimināltiesiska sankcija, kas saistīta ar personas atzīšanu par vainīgu izdarītajā noziegumā. Procesuālajiem piespiedu līdzekļiem atsķirībā no sankcijām krimināltiesības ir jānodrošina normāla kriminālprocesa norise.
Kamēr pastāv noziedzība, kamēr tiek izdarīti noziegumi, sabiedrībā eksistē personas, kas nevēlas un labpratīgi nepilda tiesību normu prasības. Tāpēc ir nepieciešami piespiedu līdzekļi, kurus pret atsevišķām personām vajadzības gadījumā var pielietot izmeklētājs, prokurors, tiesa (tiesnesis). Lai piespiedu līdzeklu pielietojums būtu pamatots un likumīgs, kriminālprocesa likumos ir stingri reglamentēta procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtība un noteikti visi procesa gaitā pieļaujamie piespiedu līdzekļi.
Jebkurš piespiedu līdzeklis ir likumā atļauta piespiedu atkāpe no personas neaizskaramības principa. Pēc Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prāsībām, kā aizdomām, uz kuru pamata persona tiek aizturēta un apcietināta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir jābūt pamatotām.
Šī darba mērķis ir analizēt ar brīvības atņemšanu saistītos piespiedu līdzekļu reglamentēšanu Latvijas KPL, to atbilstību civēktiesību garantēšanai.
Darba mērķa sasniegšanai izriet darba uzdevumi:
- analizēt procesuālo piespiedu līdzekļu būtību
- izpētīt ar brīvības atņemšanu saistīto piespiedu līdzekļu – apcietinājuma, mājas aresta piemērošanu, procesuālā kārtību
- izskatīt Procesuālo piespiedu līdzekļu nozīme kriminālprocesā un saistīsu ar piespiedu līdzeklu piemērošanu cilvēktiesību garantēšanu
Pētīšanas metodes: analitiskās, salīdzinošās, statistiskās.
Darbā izmantota zinātniskā-pētniecīskā literatūra par kriminālprocesu, LR likumdošanas akti, preses izdevumi, interneta resursi, tika pētīti ārvalstu (Vācijas, Krievijas) normatīvie akti.
Kriminālprocesuālās attiecības kriminālprocesā izveidojas starp kriminālprocesuālās darbības subjektiem kopējo kriminālprocesa mērķu sasniegšanas laikā. Kriminālprocesā nav atsevišķa procesuāla institūta, kas reglamentētu kopēju, vispārīgu procesa subjekta statusu kriminālprocesā. Kā izriet no kriminālprocesuālās likumdošanas, katram procesa subjektam ir savs speciāls procesuālais stāvoklis ar izrietošiem pienākimiem, tiesībām un atbildību.
Bet cik tālu realizējas personības vispārējais tiesiskais statuss? Kāda ir cilvēka brīvības pakāpe kriminālprocesā? Jo brīvības pākape ciesi saistīta ar procesuālo piespedu līdzekļu piemērošanu kriminālprocesā. Brīvība – ir rīcības neierobežošana. Cilvēks ir tik brīvs, cik maz viņš ir ierobežot darīt to ko viņam gribas, un tā, ka viņam gribas. Brīvības pakāpe var būt dažāda – no absolūtas brīvības līdz pilnīgai ierobežotībai. Sabiedrībā, kur pastāv dažādas normas un nolīgumi, absolūta brīvība nav iespējama.…
