Saņemot enerģiju jebkuras darbības veikšanai, būtisks ir jautājums cik lietderīgi mēs to izmantosim. Cilvēks tukšgaitu mijās ir iemācījies pārvaldīt, regulēt un pielieto savu enerģētisko potenciālu.
Prognozes rāda, ka 21. gadsimts iezīmēsies ar ievērojamu elektrodzinēju lomas palielināšanos, īpaši strauji attīstīsies elektrotransports. Notiek elektronikas un daudzu tehnoloģisko procesu integrācija.
Elektriskajai piedziņai jānodrošina visas darba mašīnas prasības attiecībā uz nepieciešamajiem režīmiem. Ja ir iespējami vairāki līdzvērtīgi varianti vajadzīgo režīmu nodrošināšanai, tad jāizvēlas tehniski-ekonomiski izdevīgākas.
Galvenie enerģētiskie radītāji elektriskajā piedziņa ir:
a)no tīkla uzņemta jauda P1 un enerģija A1;
b)derīgā nodota jauda P2 un enerģija A2;
c)jaudas zudumi P un enerģijas zudumi A;
d)maiņstrāvas iekārtu reaktīvās jaudas pieprasījums jeb cos.
Jaudas zudumu analīze un aprēķins nepieciešami arī dzinēju jaudas izvēlei un piemērotības pārbaudei silšanas apstākļiem.
Kad galvenais darba uzdevums ir jaudas zudumu jautājums, tad jāizmanto precīzākas metodes, taču praktisko jautājumu risināšana aptuvenas metodes dod apmierinošus rezultātus.
Asinhrono dzinēju frekvences regulēšanas iespēja būtiski paplašina to pielietojumu visās tautsaimniecības nozarēs. Svarīgs ir regulēšanas diapazons un vienmērīgums, kā arī ekonomiskie rādītāji. …