Diplomdarbā «A/s bankas «Paritāte» finansiālā analīze» tika pētītas starptautiskās komercbanku finansiālas analīzes sistēmas, un uz šī pamata veikta a/s bankas «Paritāte» finansiālā analīze.
Īpaša uzmanība diplomdarbā tika pievērsta ienesīguma analīzei un aktīvu un pasīvu operāciju ietekmes analīzei uz bankas finansiālo stāvokli.
Diplomdarba sastavā ir ievads, trīs daļas, secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un pieci pielikumi.
Pirmajā daļā ir pētītas starptautiskas komercbanku finansiālas analīzes sistēmas.
Otrajā daļā ir veikta a/s bankas «Paritāte» finansiālā analīze atbilstoši starptautiskām metodēm (dažos jautājumos salidzinājumā ar Latvijas Bankas metodoloģiju) par 1997., 1998. un 1999. gadiem
Trēšajā daļā ir piedāvāti a/s bankas «Paritātes» atklāto problēmu risinājuma ceļi.
Tirgus apstākļos Latvijā rodas nepieciešamība pēc iespējas pilnīgi, ar starptautiskas ekonomikas prakses ievērošanu, organizēt analīzi un novērtēt bankas finansiālo stāvokli.
Komercbanku finansiālā analīze ir aktuāla tāpēc, kā bankas sektors Latvijā ir viens no prioritāriem nacionālās ekonomikas virzieniem.
Mūsdienu apstākļos komercbankās ir grūti sasniedzami savu akcionāru, noguldītāju un aizņēmēju mērķi, vienlaicīgi izpildot prasības, kuras izstrādātas valdības regulējošiem orgāniem bankas jomā. Vienlaicīgi ievērojami saasinājās konkurence jauno aizņēmēju un noguldītāju pisaistīšanas jomā. Kredīta savienības, naudas tirgus savstarpējie fondi, apdrošināšanas kompānijas, aizdevumu-uzkrājumu asociācijas, brokeru firmas cīnās par vietu kredītu un noguldījumu tirgū, kas parasti apkalpojams ar komercbanku starpniecību. Sakarā ar to ir ļoti aktuāli un svarīgi kontrolēt komercbankas finansiālo stavokli, jo tikai apzinot reālo situāciju kredītiestādes vadība var veikt darbības efektivitātes paaugstināšanai un konkurēt ar citām kredītiestādēm un nebanku organizācijām, kuras nodarbojas ar banku pakalpojumu sniegšanu.
Diplomdarba mērķis ir novērtēt a/s bankas «Paritāte» finansiālo stavokli un izanalizēt ta dinamiku par 1997., 1998. un 1999. gadiem, kā arī izdarīt secinājumus bankas pārvaldīšanas efektivitātes palielināšanai.
Augstāk minētiem mērķiem sasniegšanai diplomdarbā uzdoti sekojoši uzdevumi:
izstudēt komercbankas finansiālas analīzes sistēmas starptautiskajā praksē ar mērķi izmantot iegūtās zināšanas Latvijas komercbankas analīzei;
noteikt faktorus, kuri ietekmē a/s bankas «Paritāte» ienesīgumu;
izskaidrot a/s bankas «Paritāte» aktīvu un pasīvu operācīju ietekmi uz tās darbību;
izanalizēt a/s bankas «Paritāte» rentabilitātes radītājus;
noteikt a/s bankas «Paritāte» efektivitātes paaugstināšanas iespējas.
Darbā izmantoti sekojošie informācijas avoti:
speciālā ekonomiskā literatūra par bankas darbību;
a/s bankas «Paritāte» publicētie gada pārskati par 1997., 1998. un 1999. gadiem.
1. nodaļa. Komercbanku finansiālā stāvokļa
rādītāju vērtēšanas sistēmas
1.1 Nepieciešamība novērtēt komercbanku finansiālo stāvokli
Mūsdienu apstākļos bankām nav viegli sasniegt savu akcionāru, līdzstrādnieku, ieguldītāju un aizņēmēju mērķus, vienlaikus izpildot valdības regulējošo orgānu noteiktās prasības attiecībā pret banku realizētās politikas, kā arī kredīta un investīciju operāciju saprātīgumu. Tā kā pēdējos gados bija vērojams banku organizāciju skaita pieaugums, aizvien lielāks to daudzums bija spiests iziet naudas tirgū un kapitāla tirgū, lai piesaistītu līdzekļus, pārdodot akcijas, obligācijas un īstermiņa parādsaistības (IOU). Daudzos gadījumos vietējā tirgū piesaistīto depozītu pieaugums bija nepietiekošs, lai finansētu klientu pieaugošās vajadzības pēc kredītlīdzekļiem un jaunu pakalpojumu saņemšanas.
Tomēr banku iziešana plašākā tirgū, lai piesaistītu līdzekļus, nozīmē, ka to finansu pārskatus aizvien biežāk pēta investori un plašāka publika. Tas liek banku menedžeriem panākt izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Vienlaikus ir ievērojami saasinājusies konkurence cīņā par tradicionālajiem aizņēmējiem un banku noguldītājiem. Kredītsavienības, naudas tirgus savstarpējie fondi, apdrošināšanas sabiedrības, krājaizdevu asociācijas, brokeru firmas un pat lielie universālveikali cīnās par vietu banku tradicionāli apkalpotajos kredītu un depozītu tirgos. Baņķieriem nākas pastāvīgi pārskatīt savu politiku attiecībā pret kredītiem un depozītiem, savus paplašināšanas un attīstības plānus, novērtēt ienesīguma un riska līmeņus jaunajos konkurences apstākļos.
Stāvokli sarežģī pieaugušais bankrotējušo banku daudzums. Liela daļa no šiem bankrotiem ir saistīti ar pārvaldes kļūdām, tīšu krāpšanu, nestabilu un nenoteiktu ekonomisko situāciju, kuras dēļ ir nepieciešams izstrādāt jauna pieeju banku pārvaldīšanai.
Tā kā komercbanka pēc savas būtības ir uzņēmēju korporācija, kuras uzdevums ir akcionāru firmā ieguldīto līdzekļu vērtības maksimizēšana, saglabājot nepieciešamo riska līmeni; turpmāk detalizēti tiks izskatīti visbiežāk izmantojamie banku darbības kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji, tādi kā – ienesīgums un risks. Mērķis iegūt maksimālu (vai, vismaz, apmierinošu) peļņu, saglabājot bankas akcionāriem pieņemamu riska līmeni, ir grūti sasniedzams, par ko viennozīmīgi liecina banku bankrotu straujā palielināšanās. Tamlīdzīga mērķa secīga sasniegšana prasa, lai banku iestādes pastāvīgi meklētu turpmākas izaugsmes iespējas, paaugstinātu ienesīgumu un panāktu efektīvāku plānošanu un kontroli. Zemāk tiks aplūkoti svarīgākie banku peļņas un riska līmeņa rādītāji.
Pirmais solis, analizējot jebkurus banku finansu pārskatus, ir konstatācija, kādi mērķi bankām ir vai kādiem šiem mērķiem vajadzētu būt. Banku darbībai vajadzētu būt virzītai uz konkrētu mērķu sasniegšanu. Jebkuras bankas darbības objektīvam novērtējumam vajadzētu sākties ar konstatāciju, vai tā var sasniegt tos mērķus, kurus tai ir izvirzījuši menedžeri un akcionāri.
ASV ir vairāk kā 12 000 komercbanku un apmēram 3000 krājbanku un krājaizdevu asociāciju, kuras sniedz aizvien vairāk bankām raksturīgo pakalpojumu. Ja pie tā pieskaitīsim arī vēl 13 000 kredītsavienību un duci finansu konglomerātu, kas piedāvā finansu pakalpojumus un sekmīgi konkurē banku pakalpojumu tirgū. Ļoti daudzi no šiem uzņēmumiem ir sev izvirzījuši mērķus, kas sakrīt ar banku mērķiem, tomēr daudziem no tiem ir arī specifiski mērķi, kas atšķiras no citu finansu uzņēmumu mērķiem. Daži uzņēmumi grib nodrošināt ātrāku attīstību. Citi dod priekšroku mierīgai dzīvei, cenšoties minimalizēt risku un uzturēt drošas bankas imidžu ar nelielām izmaksām saviem akcionāriem.
Bez kārtējiem mērķiem, kuri nosaka bankas ikdienas darbību, bankas aizvien biežāk nonāk pie secinājuma, ka viņām vajag pievērst īpašu uzmanību arī sava akciju kapitāla vērtībai. Patiešām, finansu menedžmenta pamatā esošais princips atbilstoši mūsdienu praksei vēsta:
bankas akciju kapitāla vērtības maksimizēšana ir pamatuzdevums, kuram jābūt svarīgākam par visiem citiem.
Visas bankas ir korporācijas, kuru akcionāri ir ieinteresēti, lai pieaugtu akciju kapitāla vērtība un ienākumi no tā. Ja akciju vērtība nepaaugstināsies līdz līmenim, kas atbilst akcionāru cerībām, investori var vēlēties no tām atbrīvoties, un tad bankai radīsies grūtības ar jauna kapitāla piesaistīšanu, lai nodrošinātu savu attīstību nākotnē. Tāpēc ir acīmredzami, ka banku menedžeriem vajag tiekties maksimilizēt bankas akciju kapitāla vērtību, saglabājot pieņemamu savu operāciju riska līmeni. Kas var izraisīt bankas akciju kapitāla vērtības pieaugumu?
Diskonta faktors tiek noteikts, pamatojoties uz minimālo vēlamo ienākumu līmeni attiecībā uz bankai pieņemamo riska līmeni.
Šajā formulā Dt – akcionāru sagaidāmās dividendes (E), kuras tiks izmaksātas nākotnē, diskontēti uz minimālo pieņemamo ienākumu līmeni (k) saistībā ar bankai pieņemamo riska līmeni. Bankas akciju vērtībai būs tendence paaugstināties jebkurā no zemāk minētajām situācijām.
1. Paredzēts, ka gaidāmo dividenžu ieņēmumu vērtība nākotnē pieaugs (to izraisīs notiekošā darbības paplašināšanās atsevišķos banku pakalpojumu tirgus segmentos vai arī tā notiks izdevīgu ieguvumu rezultātā, ko realizēs banku iestādes).
2. Pazeminās bankām pieņemamais riska līmenis, ko izraisa kapitāla palielināšanās vai kredīta zaudējumu samazināšanās rezultātā.
3. Paaugstinās gaidāmo dividenžu līmenis, samazinoties riska līmenim, ko sagaida bankas akciju īpašnieki.
Menedžeri var strādāt gan pie uzdevuma palielināt nākošos ieņēmumus, gan arī pie uzdevuma samazināt risku vai, lai apvienotu šos abus uzdevumus, lai paceltu bankas akciju cenu. …
