Atklātās zādzības un laupīšanas izmeklēšanas problēmas

NOBEIGUMS
Maģistra darbā tika pētīti jautājumi, par atklātas zādzības un laupīšanas kvalifikācijas un izmeklēšanas problēmām, kā konstatētās problēmas ietekmē ikdienas procesa virzītāju (izmeklētāju) darbu, aplūkoti tika arī iespējamie risinājuma varianti.
Darbs tika izstrādāts, balstoties uz vadošajiem Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ņemot vērā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas pilsētas Ķengaraga iecirkņa apkalpojamajā teritorijā veikto noziedzīgo nodarījumu specifiku, analizējot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesos, kuros ir noskaidrotas aizdomās turētās personas, kā arī aplūkojot krimināllietas, kurās nav noskaidrotas aizdomās turētās personas un krimināllietas, kas tika apturētas.
Maģistra darba izvirzītais mērķis - Krimināllikuma normu praktiskas piemērošanas pilnveide, kvalifikācijas problēmu risināšana atklāto zādzību un laupīšanas izmeklēšanā, kā arī rekomendāciju izstrādāšana kvalificējošo pazīmju noteikšana, kā arī priekšlikumu izvirzīšana Krimināllikuma uzlabošanai un pilnveidošanai, tieši kas skar atklātas zādzības un laupīšanas kvalifikāciju, pēc autores domām pilnībā tika sasniegts, līdz ar to aplūkosim maģistra darba secinājumus un priekšlikumus.
Darba izstrādes gaitā iegūtie šādi galvenie secinājumi:
1. Izmeklētāju vidū joprojām pastāv zināmas grūtības pareizi kvalificēt un nošķirt atklāto zādzību no laupīšanas. Atklātas zādzības un laupīšanas norobežošana ir problemātiska gadījumos, kad mantas nolaupīšana ir saistīta ar tādām darbībām, kuru vardarbīgums ir niecīgs vai vispār apšaubāms.
2. Krimināllikums vairs neparedz atklātai zādzībai nekādu vardarbību vai tās piedraudējumu, jo vardarbības pielietojums veido cita noziedzīga nodarījuma sastāvu (laupīšana).
3. Laupīšanas sastāvs nav saskatāms tajos gadījumos, kad vienīgā iedarbība uz cietušo ir mantas izraušana un pats cietušais raušanas faktu apzinās tikai tad, kad manta jau atrodas pie vainīgās personas. Realizējot šādu darbību, noziedznieks pēc būtības izmanto tikai un vienīgi pārsteiguma (emocionāls stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts) efektu.
…