IEVADS
Darba autora izvēlētā tēma ir: “Baiļu skaita un pašvērtējuma mījsakarība sākumskolas skolēniem”.
Darba tēmas aktualitāte: darba autoram nav izdevies atrast norādes uz pētījumiem, kuri būtu veikti izvēlētas tēmas sakarā. Runājot par bailēm, var atzīmēt, ka Krievijā veiktie pētījuma rezultāti liecina par 5 kārtīgu bērnu baiļu skaita pieaugšanu salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 80 gadiem [24.]. No bijušā PSRS iziršanas laikā pagāja diezgan neliels laiks, skatoties uz to no vēstures redzes leņķa. Sakarā ar to, darba autors uzskata, ka Latvijā bērnu baiļu kvantitātes pieaugšanas problēma varētu būt aktuāla. Pašvērtējuma pētīšanai vairāk bija pieejami Krievijas psihologu darbi.
To apkopojot, darba autors secina, ka bērnu baiļu kvantitātes mījsakarība ar pašvērtējumu – aktuāla un nozīmīga problēma, kuru nepieciešams tuvāk izpētīt un apzināt.
Vispārīgais virziens: personības psiholoģija.
Pētījuma priekšmets: sakarība starp baiļu skaitu un pašvērtējumu sākumskolas skolēniem.
Pētījuma objekts: sākumskolas skolnieces.
Pētījuma mērķis: izpētīt kopsakarību starp baiļu skaitu un pašvērtējumu sākumskolas skolniecēm.
Pētījuma uzdevumi:
1. Atlasīt speciālo literatūru par baiļu un pašvērtējuma problemātiku, analizēt dažādu autoru uzskatus par šo parādību kopsakarību.
2. Apkopot būtiskāko sākumskolas vecuma raksturojošo informāciju.
3. Izvēlēties metodoloģisko bāzi kopsakarības starp baiļu kvantitāti un pašvērtējuma sākumskolas skolēniem izpētē.
4. Atlasīt metodes kopsakarības starp baiļu kvantitāti un pašvērtējuma sākumskolas skolēniem izpētē.
5. Veikt praktisko pētījumu, analizēt un interpretēt iegūtos datus.
6. Pētījuma rezultātus apkopot secinājumos.
Pētījuma hipotēze: pastāv statistiski nozīmīga mījsakarība starp baiļu skaitu un pašvērtējumu sākumskolas skolniecēm.
Veicot pētījumu, darba autors vairāk izmantoja krievu psihologa A.Zaharova koncepciju par bērnu baiļu skaitu – tā ir pētījuma metodoloģiskā bāze.
Pētījuma koncepcijas apstiprināšana pieprasa arī citu psiholoģijas koncepciju novirzienu pārstāvju viedokļu analīzi. Aprakstot baiļu un pašvērtējuma problēmas, tika analizētas Z.Freida, K.G.Junga, K.Hornijas, I.Kona konceptuālās atziņas. Raksturojot pētāmās grupas vecumposmu, autors balstās uz Ē.Ēriksona koncepciju.
Pētījuma metodes:
1. Teorētiskā:
- zinātniskās literatūras analīze;
2. Empīriskās:
- A.Zaharova bērnu baiļu kvantitātes noteikšanas aptauja;
- T.Dembo – S.Rubinšteines pašvērtējuma noteikšanas skala;
- matemātiskās statistikas metodes ( korelācija u.c.).
…
