Tēma par bērna pašizjūtas veidošanos ir aktuāla , jo pašizjūtai ir liela nozīme bērna attieksmē pret sevi , emocionālajos pārdzīvojumos. Sākumskolas vecuma bērniem pašizjūtas veidošanos ietekmē tādi faktori kā:
- adaptēšanās skolas vidē un bērna sagatavotības līmenis mācībām
skolā;
- bērna attīstība , emocionalitāte;
- savstarpējo attiecību veidošanās klases kolektīvā;
- bērna pašvērtējums.
Jēdziens ‘’ pašizjūta” psiholoģijā tiek dažādi definēts. Ir izveidotas daudzas teorijas par to, kas ir pašizjūta .
I.Plotnieks skaidro, ka pašizjūtā integrējas emocionālie un gribas komponenti, kā arī rīcības un darbības akti, kā pašu būtiskāko uzsverot emocionālo sfēru. Autors uzsver, ka ‘’pašizjūta ir savdabīgs integrāls pārdzīvojums, kura objekts ir pats subjekts, pats cilvēks, viņa ‘’Es tēls”, kā arī mazapzinātas intuitīvas pašatspoguļošanas rezultāts” (16;11).
I. Plotnieks uzskata, ka pašizjūta ir ciešā saistībā ar personības identitātes veidošanos. Bērna pašizjūtas un identitātes fenomenu veidošanās raksturojošās pazīmes ir :
stabilitāte;
zināma patstāvība;
vairāk vai mazāk vienojoša attieksme pret sevi, kādu personu, grupu;
- ego kvalitāte (24; 7).
Pašizjūta ir vairāk emocionāla parādība. Pašizjūta ir visai sarežģīta psiholoģiska parādība, kas atklājas integrālā pārdzīvojumā. Pašizjūta skar gan personības, gan individualitātes aspektus. Pašizjūtā var saskatīt visu sarežģīto sociālo saikņu atspoguļojumu, arī cilvēka garīgās pasaules, viņa morālo un citu vērtību klātbūtni (16; 10).
Pēc I.Plotnieka uzskatiem, pašizjūta ir svarīgs identitātes veidošanās faktors( Personības pašizjūta un identitāte).
1.Sākumskolas vecuma bērnu psihiskās attīstības īpatnības
1.1.Uzmanības un uztveres attīstība
Uzmanības attīstība
Uzmanība-psihes ( psihiskās aktivitātes, apziņas ) izvēlēta virzība un koncentrēšanās attiecīgā laika brīdī uz kādu fizisku reālu objektu (reālu notikumu,priekšmetu,tā īpašību ) vai ideālu objektu ( pārdzīvojumu, otrreizēju veidolu, spriedumu u.c. ) (32;145 ).
L. Prindule uzskata, ka uzmanībai, kā apziņu kontrolējošai darbībai, ir noteikti apziņu kontrolējoši paņēmieni (19; 22 ).
A. Ļubļinska norāda, ka, sākot skolas gaitas, par bērna pamatdarbību kļūst mācības skolā, kas izraisa būtiskas pārmaiņas jaunā skolēna visu psihisko procesu norisē. Mainās arī bērna uzmanība,kurai mācību darbs izvirza jaunas prasības (15; 177 ).
Savukārt, G.Svence uzsver, ka uzmanība sākumskolas vecumā pamazām kļūst tīša. 1. klasē tā vēl ir vairāk netīša – uz to jāiedarbojas ar īpašiem līdzekļiem, lai piesaistītu bērna uzmanību (21; 105 ).…
