Publisko iepirkumu likumā šogad tika veikti apjomīgi grozījumi – likums „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas stājas spēkā 2009.gada 01.novembrī - lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības prasībām un samazinātu administratīvos izdevumus iepirkumu organizēšanā, paaugstinot līgumcenu sliekšņus. Atsevišķi veiktie grozījumi, kurus autore izklāstīs šajā nodaļā, ir būtisks solis neatbilstību novēršanā.
Ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā tika ieviests jauns iepirkuma procedūras veids - konkursa dialogs. Lai arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīva 2004/18/EK „Par publisko būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumu procedūru koordinēšanu” paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm izvēles iespēju attiecībā uz konkursa dialoga ieviešanu, autore uzskata, ka konkursa dialogs ir jāievieš katras valsts normatīvajos aktos, jo šī procedūra ir vienīgais variants, kā rīkoties tādā gadījumā, kad nevar precīzi noformulēt iepirkuma priekšmetu. Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuras mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus (ar pašu piegādātāju palīdzību, kas ir galvenā atšķirība no pārējiem iepirkuma procedūru veidiem), uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot konkursa dialogu vienīgi noteiktos izņēmuma gadījumos.
Latvijā sākotnēji ar Publisko iepirkumu likumu netika ieviests konkursa dialogs, jo uzskatīja, ka šo procedūru var nepareizi piemērot un attiecīgi pastāvēt korupcijas risks. Taču aktuāls kļuva jautājums par iespējām bez šādas procedūras esamības noslēgt tādus iepirkuma līgumus, ar kuriem tiek izveidota publiskā un privātā partnerība, jo pārējie iepirkuma procedūru veidi nav pietiekami elastīgi. 1
Līdz šim Publisko iepirkumu likumā ietvertās normas, kas līdzvērtīgu piedāvājumu gadījumā par vienu no vērtēšanas kritērijiem noteica vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru, neatbilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvai 2004/18/EK „Par publisko būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumu procedūru koordinēšanu”, kas skaidri norāda, ka vērtēšanas kritēriji var būt vienīgi tie, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu, savukārt Eiropas Kopienu tiesas spriedumi (Concordia Bus (C – 513/99); Wienstrom (C – 448/01)) sniedz sīkāku skaidrojumu par saistību ar līguma priekšmetu. Vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, tādēļ nav pamata izvērtēt pretendenta veikto vidējo darba devēja sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto, jo minētais faktors nav saistīts ar pretendenta piedāvājumu. …
