Ievads
Tirgus ekonomikas laikos mantiskā apgrozījuma vajadzības paredz ne tikai jauno mehānismu ieviešanu, bet arī jau esošo, labi pazīstamu mehānismu izmantošanu. Viena no šādām juridiskām formām, kas ir veidojusies un attīstījusies gadsimtiem, ka arī ir nodrošinājusi civiltiesiski mantiskā apgrozījuma dalībnieku juridisko iespēju paplašināšanu, ir prasījuma tiesību cesija.
V. Sinaiskis prasījuma cesiju definēja kā kreditora nomaiņu saistību tiesiskajās attiecībās, kas nozīmē, ka kreditors atsakās no savām prasījuma tiesībām par labu kādai citai personai. Prasījuma cesija ir speciāls līgums starp sākotnējo kreditoru, ko sauc par cedentu, un jauno kreditoru – cesionāru.1
Prasījuma tiesību cesijas attiecībām ir tiesiskas attiecības raksturs. Cesija pēc savas būtības ir tiesisks darījums, turklāt divpusējs, kas tiek noslēgts starp divām pusēm, apliecinot savstarpējās tiesības un pienākumus likumdošanas noteiktajā kārtībā.
Tā kā 1993. gadā tika izstrādāta jauna Civillikuma redakcija (konkrētāk - atjaunota 1937. gada Civillikuma redakcija) un kopš šī laika Civillikuma ceturtā daļā devītā nodaļā nebija grozījumu.
Tādēļ darba autore izvēlējās mūsdienām aktuālu un interesantu tematu „Cesija un tās ierobežojumi“. Pēc darba autores domām, mūsdienu Latvijas civiltiesiskajā apgrozībā liela nozīme ir prasījuma tiesību cesijas institūtam, ko pierāda cesijas līgumu popularitāte. Šobrīd ar cesiju saistītie darījumi ir pietiekoši izplatīti gan fizisko, gan juridisko personu darījumos, respektīvi, gan juridiskām, gan fiziskām personām nereti nākas saskarties ar situācijām, kad debitors laikā neveic savus maksājumus. Praksē parādu piedzīšana bieži tiek nodota kādai trešajai personai, kura, pamatojoties uz noslēgto cesijas līgumu, iegūst prasījuma tiesības uz attiecīgo parādu.
Līdz ar to, darba autore uzskata, ka mūsdienās pastāv neatrisinātas problēmas prasījuma tiesību cesijas jautājumos un sekas, kas rodas pēc cesijas noslēgšanas.
Lielāku problemātiku autore saskatīja situācijā, ka bieži vien cesijas darījuma dalībnieki neizprot līdz galam cesijas būtību, tās īstenošanas problēmas, ka arī radušās tiesiskās attiecības īpatnības. Būtiskas problēmas pastāv arī, slēdzot cesijas līgumu, jo netiek ievēroti Latvijas normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi – cesijas priekšmets, tieši tāpēc liela nozīme ir cesijas tiesiskā regulējuma, formas, ierobežojumu un būtības apskatīšanai. Respektīvi, ja nebūs ievērotie šie noteikumi un līdz galam netiks izprasti ar cesiju saistīti jautājumi, tad rezultātā noslēgts cesijas līgums var tikt atzīts par spēkā neesošu.
Bakalaura darba pirmajā nodaļā tiks skatīta cesijas vēsturiskā izpausme un attīstība. Darba autore sniegs vispārējo ieskatu par to kā dažādu valstu tiesībās vēsturiski radās cesija, kādi bija tās nosacījumi un izpausmes. Darbā tiks ietvertas apakšnodaļas par cesiju romiešu tiesībās un cesiju Anglijas tiesībās.
Bakalaura darbā otrajā daļā autore izpētīs cesijas tiesisko raksturojumu. Darba autore sniegs vispārējo ieskatu no teorētiskā aspekta par cesijas jēdziena izpratni, jo autore uzskata, ka jēdzienu izpratne sniedz vispārīgu ieskatu tēmā, izprotot jēdzienu, rodas ieskats arī darba būtībā. Ka arī darbā tiks ietvertas apakšnodaļas par cesijas tiesisko pamatu jeb cesijas veidiem, cesijas būtību un priekšmetu.
Bakalaura darba trešajā daļā tiek apskatīti un analizēti cesijas ierobežojumi. Darba autore analizēs Latvijas Republikas Civillikuma esošos cesijas ierobežojumus un sniegs doto ierobežojumu izskaidrojumus.
Bakalaura darba ceturtajā daļā tiks apskatīta un analizēta cesijas forma.
Bakalaura darba piektajā daļā tiks apskatītas cesijas sekas un cesionāra loma cesijas attiecībās. Darba autore apskatīs un analizēs Latvijas Republikas Civillikumā paredzētas cesijas sekas, ka arī analizējot likuma normas noteiks kāda ir cesionāra loma cesijas attiecībās.
Bakalaura darbā ir divi pielikumi, kas sastāv no tiesas sprieduma un cesijas līguma parauga.
Bakalaura darba mērķis izpētīt cesiju kā oriģinālu tiesisko mehānismu, kam piemīt patstāvīgas funkcijas - attiecības, kas rodas saskaņā ar dotā mehānisma pielietojumu, ka arī to tiesiskā regulējuma īpatnības un iespējamās problēmas.
Noteiktā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. izpētīt cesijas vēsturiskā izpausme un attīstība;
2. noskaidrot cesijas tiesiskais raksturojums;
3. noskaidrot cesijas ierobežojumi;
4. izpētīt cesijas forma;
5. noskaidrot cesijas sekas un cesionāra loma cesijas attiecībās.
Bakalaura darba pētīšanas objekts ir saistību tiesības, bet priekšmets ir prasījuma tiesību cesijas tiesiskais raksturojums Latvijas Republikas normatīvajos aktos un ar to saistītā problemātika.
Dotās tēmas izpētes gaitā darba autore izmantos darbam nepieciešamās juridiskās metodes:
1. salīdzinošo metodi, lai apskatīt un pierādīt cesijas tiesiskā regulējuma kopīgās iezīmes Latvijas un Krievijas valsts tiesību sistēmā;
2. socioloģisko metodi, lai aplūkotu tiesību normas saistībā ar mūsdienu sabiedrības prasībām;
3. vēsturisko metodi, lai novērotu cesijas jēdziena un izpratnes attīstības dinamiku. Pētāmais materiāls skatīts vēsturiskā aspektā, lai noskaidrotu, kā un kas ir ietekmējis konkrētas normas saturu;
4. loģisko metodi, ar kuras palīdzību tiek izdarīti secinājumi.
Lai sniegtu izvirzīto mērķi un izpildītu izvirzītos uzdevumus, autore bakalaura darba tapšanas gaitā ir izmantojusi Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas normatīvos aktus, gan latviešu valodā, gan arī svešvalodā, ka arī specialo literatūru, tiesu praksi un interneta resursus
…
