Šo darba tematu autore ir izvēlējusies, jo uzskata, ka problēmas, kas saistītas ar noziedzīgo nodarījumu upuriem kriminālprocesā, cietušā statusa izpratni, cietušā tiesībām un pienākumiem, procesa virzītāja pienākumiem respektēt un nodrošināt cietušās personas intereses, cietušo tiesisko aizsardzību un noziedzīgos nodarījumos radīto zaudējumu kompensēšanu ir ļoti svarīgs jautājums.
Jau kopš 80. gadu sākuma cietušā stāvoklis krimināltiesiskajā sistēmā ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas valstu lielākās daļas kriminālpolitikā. Kriminālprocesa principu veidotāji sastapās ar vairākām problēmām, kas bija apmēram vienādas visur Eiropā, arī Latvijā:
1.slikta attieksme pret cietušajiem tiesībsargājošās institūcijās;
2.cietušos nepietiekoši informēja par lietas izmeklēšanas gaitu un rezultātu;
3.bieži vien cietušie tika pratināti nerespektējot viņu situāciju vispār;
4.cietušā vajadzībai pēc kompensācijas netika pievērsta nekāda uzmanība.1
Par cik autore mācās tiesību zinātni, tad vēlās sasniegt maksimālas zināšanas par šo jautājumu.
Krimināllikuma 6. panta 1. daļā ir norādīts, ka "Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts šajā likumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods."2 Noziedzīgais nodarījums nav nekas abstrakts. Tas pastāvējis un pastāv līdz ar sabiedrību, attīstās līdz ar to, un tā pastāvēšana nebūtu iespējama bez sabiedrības, jo katra noziedzīgā nodarījuma pamatā ir cilvēka rīcība, kas vērsta pret otru, viņa dzīvību, veselību, mantu vai sabiedrību kopumā.
Sabiedrībai attīstoties, noziedzīgie nodarījumi gūst tikai jaunas izpausmes. Nenoliedzami, ka visi noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar cilvēku dzīvībām, kaitējuma nodarīšanu veselībai, mantas iznīcināšanu un bojāšanu un līdz ar to ar cietušajiem. Tieši tā apstākļa dēļ, ka no noziedzīga nodarījuma cieš līdzcilvēki, mūsu valstī ir svarīgi izstrādāt īpašu politiku palīdzības sniegšanā, kas balstītos uz esošajiem normatīvajiem aktiem, sniedzot cietušajam sociālo palīdzību – medicīniskos pakalpojumus un materiālo kompensāciju, kā arī morāli psiholoģisko palīdzību. …
