Līdz ar to darbā ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:
izskaidrot cietušā jēdzienu, tā atsevišķus elementus un cietušā pazīmes;
izpētīt notikušās izmaiņas cietušā procesuālā statusa iegūšanā;
izpētīt cietušā funkcijas kriminālprocesā – iztirzājot cietušā tiesību vispārīgos principus, apskatot tiesības un pienākumus pirmstiesas kriminālprocesā;
izpētīt problēmas, kas rodas, cietušajam realizējot ar likumu piešķirtas tiesības;
atrast iespējamus problēmjautājumu risināšanas veidus.
izanalizēt atsevišķo cietušajam piešķirto tiesību nepieciešamību pirmstiesas kriminālprocesā;
Lai atrisinātu šos uzdevumus, autore izstrādāja trīs atsevišķas nodaļas. Pirmajā nodaļā, kas sastāv no divām apakšnodaļām, autore galvenokārt apskata cietušā jēdzienu un procesuālo statusu, kā arī cietušā tiesību vispārējos principus. Otrā nodaļa ir veltīta cietušā tiesību un pienākumu realizācijai pirmstiesas kriminālprocesā. Savukārt trešajā nodaļā iet runa par cietušā procesuālo stāvokli atsevišķos pirmstiesas kriminālprocesa veidos, respektīvi, vienkāršotajos un sevišķajos procesos.
Kā galvenos informācijas avotus autore izmantojusi J. Zīles, Ā. Meikališas un K. Stradas- Rozenbergas darbus, kas ir publicēti laikrakstā „Jurista Vārds”, Ā. Meikališas, K. Stradas- Rozenbergas grāmatu „Kriminālprocesa likums shēmās”, pielietots tika Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārskats par prokuratūras darbu 2008. gadā, Kriminālprocesa likums utt.
Darba izpētes gaitā tika izmantotas tādas metodes, kā analīze, salīdzināšana, kā arī vēsturiskā un gramatiskā pētniecības metodes.
1. Cietušais kā kriminālprocesā iesaistītā persona.
1.1. Cietušā jēdziens un procesuālais statuss.
Kriminālprocess- tā skaidrojums ir radies no diviem latīņu vārdiem- crimen (noziegums) un processus (kustība jeb norise). Taču daudzi autori, sniedzot kriminālprocesa jēdzienu, ietver tajā trīs pamatelementus:
Stingri likumā noteikta valsts iestāžu, to amatpersonu un procesa dalībnieku darbība, respektīvi- noteiktā kārtībā izveidota darbību sistēma;
Tiesiskās attiecības, kas izveidojas procesuālajā darbībā;
Obligāta un precīza darbības un uz tās pamata izveidojušos attiecību reglamentācija.1
Kriminālprocesa likuma pirmais pants nosaka- Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa — noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas — kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
No iepriekš minētā izriet, ka kriminālprocess nav iespējams bez noteiktu personu aktīvās iesaistīšanās tajā un tās ir:
amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, tās ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 26.pantā, piemēram:
procesa virzītājs;
izmeklēšanas grupas dalībnieks;
uzraugošais prokurors;
ekspertīžu iestādes eksperts;
revidents procesa virzītāja uzdevumā;…
