Darba attiecības ir būtiska katra cilvēka dzīves daļa, tāpēc darba tiesībām sabiedrībā ir būtiska nozīme. Darba tiesības ir nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Darbinieku tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī, ja tādi ir: darba koplīgums, darba kārtības noteikumi un citi uzņēmuma iekšējie dokumenti.
Darba likums ir pieņemts 2001.gadā un 2002.gadā stājies spēkā. Darba likums aizstāja 1972.gadā pieņemto Latvijas Darba likumu kodeksu un 1991.gadā pieņemto likumu "Par darba koplīgumiem" . Darba likuma tāpat kā ikviena civiltiesiskās attiecības regulējoša likuma mērķis ir stabilu tiesisko attiecību nodrošināšana, izslēdzot konfliktus līgumslēdzēju pušu starpā, vai gadījumā, ja domstarpības radušās – piemērojot atbilstošās likuma normas, šīs pretrunas, kas pušu interesēs radušās, novērst.
Darba likums aizsargā gan darbinieku, gan darba devēju, tomēr darbinieks šajās attiecībās ir mazāk aizsargāts, tāpēc lielāka aizsardzība no valsts puses ir darbiniekam. Taču, lai darba tiesiskais regulējums būtu patiešām efektīvs, darba devēja un darbinieka intereses ir jālīdzsvaro. …