Deju skolotājas Dzidras Rubenes ieguldījums dejas pedagoģijā

Ievads
Mūsdienu sabiedrībā par aktuālu kļuvusi problēma, kā saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm Latvijas un katra konkrētā novada kultūras vērtības.
Latvijas Valsts prezidente uzrunā Doma laukumā 1999.gada 18. novembrī atzina, ka: ‘’Mūsu valsts lielākā bagātība ir mūsu tauta, bet, lai pilnībā attīstītos tās spējas un radošie spēki, tautai ir nepieciešama ticība sev pašai. Ticība sev, savai taisnībai, savai nākotnei.’’.[ ]
Vistiešākā mērā tas attiecas uz mazpilsētu deju kolektīvu vadītāju darbību –vadītāja radošo spēju attīstība, kas notiek saistībā ar kultūrvides vērtībām, liek būt piederīgiem savai videi. Tas rada drošības izjūtu, rosina censties un gūt panākumus.
Mākslas pedagoģijas attīstības pirmsākumi iezīmējas 20.gadsimta sākumā ar N. Dauges pedagoģiskajām idejām. Dejas pedagoģijas zinātņu nozare kā pedagoģijas zinātnes apakšnozare veidojas 20.gadsimta beigās. Tāpēc nepieciešams apzināt izcilo deju kolektīvu vadītāju darbību, kuri strādājot konkrētos novados, vadot neskaitāmus deju kolektīvus , izstrādāja unikālus pedagoģiskos paņēmienus dejotāju meistarības pilnveidei. Viena no tādām ir Madonas deju kolektīvu vadītāja Dzidra Rubene.
Ir daudz materiālu par Dzidru Rubeni, taču nav neviena apkopojoša materiāla, kurā varētu atrast kopīgu informāciju par viņas pedagoģisko, māksliniecisko darbību, viņas talantīgākajiem audzēkņiem un audzēkņu atmiņām.
Mērķis
Izpētīt Dzidras Rubenes ieguldījumu dejas pedagoģijas attīstībā.
Uzdevumi
1. Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas atziņas par vadības stiliem.
2. Noteikt Dz. Rubenes vadības stilu TDA “Vidzeme”.
3. Apkopot deju kolektīva dalībnieku vērtējumu.
4. Analizēt Dz. Rubenes pedagoģiskos principus.
5. Apkopot Dz. Rubenes pielietotos audzināšanas principus deju nodarbībās

Pētījuma metodes - teorētiskās: dokumentu analīze, empīriskā - intervijas

…