Kursa darba temats ir Deminutīvu lietojums latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmās. Tulka/tulkotāja darbā nereti jāsaskaras ar problēmām, kas saistītas ar deminutīvu atveidi citā valodā. Šis temats ir īpaši aktuāls, tulkojot bērnu literatūru vai jebkāda veida tekstus, kas paredzēti bērniem, jo latviešu valodā deminutīvus var pievienot gandrīz ikvienam lietvārdam, tādējādi formulējot to kā vārdu pamazināmajā formā, taču angļu valodā tas ir daudz sarežģītāk un bieži vien deminutīva formu izveidot vispār nav iespējams.
Deminutīvi ir vārdi gan ar reāla pamazinājuma, gan ar emocionāli subjektīva vērtējuma nozīmi. Latviešu valodā visbiežāk sastopamās deminutīvu formas ir ar izskaņu -iņš, -iņa vai -ītis, -īte. Savukārt angļu valodā deminutīvu forma parasti ir panākta, lietojot vārdu little vai pievienojot galotnes –y vai -ie.
Kursa darba pētījuma objekts ir šūpuļdziesmas, konkrētāk – to emocionālais iespaids, kas panākts ar deminutīvu lietojumu. Priekšmets ir ņemts no latviešu, britu, skotu, amerikāņu un austrāliešu šūpuļdziesmām. Visās divdesmit piecās šūpuļdziesmās ir ekscerpēti deviņdesmit četri deminutīvi, no kuriem 31 ir latviešu šūpuļdziesmās, 18 – britu, 16 – amerikāņu, 15 – skotu un 14 – austrāliešu šūpuļdziesmās.
Darba mērķis ir apskatīt un salīdzināt divdesmit piecas šūpuļdziesmas – katrā valodā piecas – un noskaidrot, kurā valodā ir visplašākais deminutīvu lietojums. Lai sasniegtu konkrēto darba mērķi, ir izvirzīti vairāki uzdevumi: 1) izzināt, kādi deminutīvu veidi pastāv latviešu valodā un kāds ir to lietojums, 2) noskaidrot, kā deminutīvus veido angļu valodā, 3) uzzināt, kā deminutīvi var mainīt vārda emocionālo nokrāsu, 4) izpētīt, kādi ir visplašāk lietotie tēli šūpuļdziesmās, 5) salīdzināt, kurā valodā deminutīvu lietojums ir visplašākais.
Šo problēmu skatījis folklorists un filoloģijas zinātņu kandidāts Jānis Rozenbergs, kas savā monogrāfijā ietvēris visu nepieciešamāko par latviešu valodas stilistiku, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Janīna Kursīte, kā arī literatūrzinātnieks, kritiķis, pedagogs un filoloģijas doktors Vitolds Valeinis, kas savā monogrāfijā Literatūras teorija ir aprakstījis valodu un runu kā tēlojuma līdzekli.
Pielietotās kursa darba metodes ir analītiskā un salīdzinošā, izpētot visas izvēlētās šūpuļdziesmas un secinot, kādas atšķirības konkrētās valodas sevī ietver, kas tām ir kopīgs un kādi deminutīvu veidi ir visaktuālākie.
Izvirzītā hipotēze: latviešu šūpuļdziesmās deminutīvi ir lietoti daudz biežāk nekā angļu valodā un tiem ir vairāk izskaņu.
Kursa darbam ir šādas daļas: ievads, teorētiskā daļa, praktiskā daļa, nobeigums, secinājumi un pielikums. Teorētiskajā daļā ir aplūkotas šūpuļdziesmas pēc to būtības, kā arī dots neliels ieskats, kāda ir nursery rhyme jeb bērnu dzejoļu nozīme bērnu attīstībā, detalizēti izskatīta teorija par deminutīvu iespējamo emocionālo nokrāsu un tādejādu teksta satura mainīšanu. Apskatīts arī valodas lietojums – kādas katrā valodā ir deminutīvu izskaņas un kādas ir to gramatiskās formas. Savukārt darba praktiskajā daļā, izmantojot teksta salīdzinošo metodi, ir analizēti ekscerpētie deminutīvi, pētīta to emocionālā nozīme un izskaņas veida ietekme uz tekstu.
