Šodien, kad Latvija ņem dalību Eiropas Savienībā un NATO, kad tā aizstāv savus pilsoņus dažādās padomēs un starptautiskās tiesās, izcilas oratora prasmes ir pirmais priekšnoteikums pozitīvam rezultātam. Mūsu skolēni ir nākošie juristi, tiesneši un politiķi. Pēc gadiem Latvijas nākotne būs viņu rokās. Skolotāju uzdevums ir pareizi organizēt mācību darbu, lai veicinātu runas prasmes attīstību.
Diplomdarba mērķis bija izpētīt, kā diskusijas metode dod iespēju pilnveidot skolēnu runas prasmes 9. klases skolniekiem. Lai noskaidrotu efektīvākās pieejas, vispirms tika pētīta un analizēta pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūra, tad tika veikts atsevišķa gadījuma pētījums Jelgavas rajona Šķibes pamatskolas 9. klasē, kura laikā tika izstrādāti stundu plāni un realizēti dzīvē. Lai noskaidrotu, vai diskusijas metode pilnveido runas prasmes, skolēniem tika lūgts aizpildīt anketu, kā arī stundu laikā jaunieši tika novēroti. Analizējot iegūtos datus, autore nonāca pie vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, diskusijas metode ne tikai pilnveido runas prasmes, bet veicina arī skolēna personības attīstību, veicina sociālās prasmes un ceļ viņu pašapziņu. Otrkārt, lai diskusija veiksmīgi noritētu, tās tēmai ir jānāk no skolnieku interesēm, tikai tad var gaidīt maksimālu ieinteresētību. Treškārt, 9. klases skolēni vēl nav gatavi paši uzņemties diskusijas vadību, kas visu sagatavošanās atbildību uzliek uz skolotāja pleciem. Tas nozīmē, ka diskusijas metode nebūs katras angļu valodas stundas sastāvdaļa. Tomēr turpmāk varētu tikt veikti pētījumi, kā skolēnus iesaistīt tieši diskusijas organizēšanā un vadīšanā.
Kopš Latvija ir atjaunojusi savu neatkarību un iestājusies Eiropas Savienībā, tai kā vēl nekad ir vajadzīgi cilvēki, kas līdzīgi pirmās brīvvalsts laikam nestu mūsu valsts tēlu pasaulē. Gan diplomātam, gan strādniekam, kas dodas peļņā uz kādu no Eiropas valstīm, gan tūristam ir jāprot ne tikai pastāstīt par Latvijas vēsturi, bet arī atbildēt uz jautājumiem, kas skar šodienas situāciju.
Jau 20 gadus runas prasme jeb kompetence ir viens no svarīgākajiem mērķiem, mācot angļu valodu kā otro valodu. Diemžēl, piedaloties 9.klašu angļu valodas eksāmena mutvārdu jeb runas prasmju daļā, jāsecina, ka jaunieši ir vāji sagatavoti, viņi ne tikai nav spējīgi paust domas, bet ir arī kautrīgi, pat bailīgi. Tas liecina tikai par to, ka komunikācijas prasmei ir veltīts ļoti maz laika, neskatoties uz to, ka 9.klasē ir nepieciešamās angļu valodas gramatikas zināšanas un ir izveidots zināms vārdu krājums, kas ir labs priekšnoteikums, lai varētu vest sarunas.
Diskusija par jauniešiem svarīgām problēmām un lietām ir veids, kā izaicināt viņus runāt un veicināt šīs prasmes veidošanos. Pārliecība par to ir radusies, vērojot jauniešus skolās, vieslektoru apmeklējuma laikā, kad tiek stāstīts par tādām aktuālām tēmām kā narkotikas, jauniešu attiecības. Autorei spilgti palikusi prātā „daktera Māra”, psihoterapeita Māra Siliņa, vizīte skolā, kad pati vēl bija skolniece. Šķiet, pirmo reizi kāds prasīja: „Kā jūs domājat...” Jaunieši, kas parasti stundās klusēja, drosmīgi izteica savu viedokli. Neviens viņiem neteica: „Nē, tas nav pareizi,” tieši otrādi - skolēni par katru domu vai ideju tika uzmundrināti, kas vēl vairāk pamudināja viņus uz atklātu sarunu.
Ir prieks, ka vairākās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā darbojas jauniešu angļu valodas diskusiju klubi. Tie ir veidojušies no šīs vēlmes būt spējīgiem runāt, paust savas domas ne tikai savā, bet arī svešā zemē.…
