Nobeigums
Bakalaura darba izstrādes procesā tika ierakstītas kvalitatīvās intervijas ar bijušajiem un esošajiem Latvijas dzelteno preses izdevumu (laikraksta VZ un žurnāla PDz) izdevējiem, redaktoriem, žurnālistiem un fotogrāfiem, kuru rezultātā tika gūts vispārējs priekštats par Latvijas dzelteno preses izdevumu ikdienas darbā pielietotajām informācijas vākšanas metodēm. Paralēli tam tika apgūta teorētiskā literatūra par dzeltenās preses rašanos un vēsturi, tās specifiskajām pazīmēm, izpētīta dzeltenās preses situācija Latvijā, bet bakalaura darba empīriskajā daļā tika veikta kontentanalīze 155 laikrakstos VZ un žurnālos PDz publicētajām publikācijām, kas izvietotas dzeltenajai presei raksturīgākajās rubrikās.
Šajā darbā pirmo reizi tiek sīkāk analizētas dzeltenās preses informācijas iegūšanas metodes un avoti, kas cieši saistīti ar tām, iegūstot unikālu informāciju gan no dzeltenās preses pārstāvjiem, gan kvantitatīvos datus par rubrikām un publikācijās izmantotajām metodēm.
Šī bakalaura darba izstrādes sākumā izvirzītā hipotēze par to, ka mūsdienu Latvijas dzeltenās preses žurnālistu darba metodes atšķiras no tradicionālajai žurnālistikai raksturīgajām metodēm un vispārpieņemtajiem ētikas principiem, 50% gadījumu tiek izmantoti slepeni novērojumi (paparaci), anonīmu avotu sniegtā informāciju un baumas, bet intervijas un citas tradicionālās metodes kopumā tiek izmantotas 50% gadījumu ir uzskatāma par daļēji pierādītu, jo kontentanalīzes rezultātā, veicot 155 laikrakstos VZ un žurnālos PDz (laika intervālā 2000. gada 1. janvāris – 2002. gada 31. decembris) rubrikās Skandāls, Sensācija un Paparaci (kas apskatāmajos medijos ir raksturīgākie dzeltenās preses žurnālistikas paraugi) publicēto materiālu analīzi, konstatēju, ka:
• 40% materiālu (62 gadījumos no kopējā apjoma) ir atrodamas dzeltenajai presei raksturīgās specifiskās darba metodes – slēptais novērojums jeb paparaci, kuru gaitā publikāciju varoņi nenojauš par to tapšanu un nespēj ietekmēt tās tapšanu, kā arī anonīmu informācijas avotu sniegtā informācija un baumas;
• 60% materiālu (93 gadījumos no kopējā apjoma) tās nav atrodamas, jo tajos izmantotas tikai tradicionālās žurnālistikas informācijas vākšanas metodes (intervija, novērojums, dokumentu izpēte);
• Dzeltenās preses specifiskās informācijas vākšanas metodes visās publikācijās tiek kombinētas un pastāv ciešā sintēzē ar tradicionālajai žurnālistikai raksturīgajām informācijas vākšanas metodēm.
Uzskatu, ka pētījuma mērķis ir sasniegts, jo neskatoties uz darba izstrādes gaitā sastaptajām grūtībām (sākotnēji apsolītajām, bet vēlāk atteiktajām intervijām par dzeltenās preses darba metožu pielietojumu konkrtētu Latvijas mediju darbā), pateicoties izvēlētajai pētniecības metodei (kontetanalīzei), ir iegūts objektīvs rezultāts.
…
