Bakalaura darba mērķis:
1.Analizēt elektroenerģijas jēdzienu;
2.Izvērtēt dzīvojamo telpu apsildes veidus;
3.Izvērtēt dzīvojamo telpu apsildes veidu riskus.
Darbā risinātie uzdevumi tā mērķa sasniegšanai:
1.noskaidrot elektroenerģijas jēdzienu;
2.apskatīt elektroenerģijas elementus un faktorus;
3.apskatīt likumu un MK noteikumu ietekmi uz elektroenerģijas izmantošanu.
Bakalaura darbs izstrādāts pielietojot uz sekojošas metodes:
1.monogrāfiskā,
2.statistiskās analīzes,
3.ekonomiskās analīze,
4.grafiski analītiskās.
Bakalaura darbā ir strukturētas trīs nodaļas: pirmajā nodaļā tiek apskatīta elektroenerģijas nozīme, otrajā nodaļā tiek atspoguļota dzīvojamo telpu apsilde, tās veidi, trešajā nodaļā tiek izvērtēti dzīvojamo telpu tehniskie risinājumi.
Bakalaura darbs var kalpot kā labs izziņas materiāls par dzīvojamo telpu apsildi, gan no teorētiskā viedokļa, gan arī praktiskai izmantošanai.
Tuvojoties ziemai, sākam raizēties par apkures rēķiniem, kas drīz būs jāsāk maksāt. Daudzviet Latvijā mājas jau tiek apsildītas ar gāzi, un daudzi iedzīvotāji arī domā par šā apkures veida ierīkošanu mājoklī, jo lietot gāzi ir ērtāk, tā ir vieglāk regulējama un pašlaik arī lētāka.
Ja mikrorajons ir gazificēts, bet gāzes padeve nav pievienota tikai konkrētai mājai, gāzes vads tiks ievilkts salīdzinoši īsā laikā. Mikrorajonos, kuri vēl nav gazificēti, uzņēmums sāks projektēt un izbūvēt ielas gāzes vadu tad, ja dzīvojamo māju vai apbūves gabalu blīvums uz 1 km gāzes vada būs vismaz 25 mājas. Vismaz 1/3 daļai no potenciālajiem gāzes vada lietotājiem konkrētajā mikrorajonā jāparaksta pirmās kārtas pieslēguma līgums, kurā viņi apņemas sākt lietot gāzi līdz ar gāzes vada ievilkšanu. Taču, ja nenotiek mikrorajona gazifikācija un to nav paredzēts veikt tuvāko 3 gadu laikā, tas nenozīmē, ka potenciālajam gāzes lietotājam tiek atteikts. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli.
Pirmām kārtām, lai pareizi izvēlētos apkures katlu, būtu jāiet pie projektētājiem – siltumtehniķiem, kuri, ņemot vērā ēkas platību, izmantoto būvmateriālu veidu, plānoto karstā ūdens patēriņu un citus rādītājus, izrēķinātu vajadzīgo apkures un karstā ūdens sagatavošanas jaudu. Izvēloties apkures katlu, noteikti jādomā par plānoto karstā ūdens patēriņu. Piemēram, 80 kvadrātmetru lielā dzīvoklī apkuri varētu nodrošināt arī katls ar aptuveni 10 kilovatu jaudu, bet šāda jauda nespēj nodrošināt pietiekamu karstā ūdens sagatavošanu caurplūdes režīmā dušai vai vannai. Jāatceras, ka kombinētie apkures katli (nodrošina gan apkuri, gan arī karstā ūdens sagatavošanu caurplūdes režīmā) nevarēs komfortabli nodrošināt vienlaicīgu karstā ūdens patēriņu divās dušās vai džakuzi vannā.
Šādā gadījumā jāizvēlas apkures katls kopā ar karstā ūdens tvertni, kas ir dārgāks, bet ērtāks risinājums. Atkarībā no vajadzīgās apkures sistēmas (piemēram, gan radiatori, gan siltās grīdas) apkures katls jākombinē ar atbilstošu automātiku.
Visu gāzes apkures katlu pamatfunkcija ir radīt siltumu, sadedzinot gāzi. Jo modernākas tehnoloģijas ir izmantotas katla uzbūvē, jo tas būs ekonomiskāks, mazāk piesārņos apkārtējo vidi un nodrošinās augstāku komforta līmeni lietošanā un apkalpošanā.
Tomēr attiecīgi pieaugs arī cena. Katlu cenas ietekmē daudzi faktori:
1.izejmateriālu un montāžas darbu kvalitāte ražošanas procesā,
2.katla jauda,
3.darbības iespējas un tā tālāk.
Piemēram, dārgāki apkures katlu modeļi parasti rada mazāku troksni un ir ērtāk lietojami. Būtisku daļu apkures katla cenā var veidot automātika, kas ļauj pilnībā automatizēt katla darbību, programmējot to atbilstoši īpašnieka vēlmēm. Ieguvums – siltuma ekonomija un komforts.
Rietumeiropas valstīs arvien lielāku popularitāti iegūst kondensācijas katli, kas ir par 15 -20% ekonomiskāki nekā parastie apkures katli, tomēr arī to cena ir ievērojami lielāka. Apkures katli var būt ar vaļēju vai slēgtu degšanas kameru. Pirmajiem ir vajadzīgs skurstenis, otrajiem jāizmanto īpaša dūmgāžu novadīšanas ierīce. Apkures katlus mēdz arī iedalīt pēc katla novietošanas veida – pie sienas vai uz grīdas. Parasti tas ir atkarīgs no katla lieluma, ko lielā mērā nosaka tā jauda.
Dzīvoju daudzdzīvokļu bloka mājā divistabu dzīvoklī. Par siltumu jāmaksā Ls 180 gadā. Veikti aprēķini, ka, uzstādot apkures katlu visai mājai, katram dzīvoklim tas izmaksātu 350 latus. Savukārt pāriešana uz gāzes apkuri gadā ļautu ietaupīt 80 latus. Tātad gāzes katls atmaksātos 4-5 gados.
Ja gāzes katlu ierīkotu tikai savā dzīvoklī, tas izmaksās krietni vairāk – aptuveni Ls 1200 -1500. Tad tas atmaksāsies tikai pēc aptuveni 15 gadiem, ņemot vērā pašreizējās gāzes cenas. …
