Latvijas Republikas Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Nav tiesību bez pienākumiem. Līdz ar to, īpašuma tiesības sevī ietver pienākumu rūpēties par to, uzturēt kārtībā un lietot pēc labākās sirdsapziņas.
Viena no personas dzīvē vissvarīgākajām prioritātēm ir mājoklis. Vieta, kur justies droši un mājīgi, vieta, kur pavadīt savas dzīves lielāko un nozīmīgāko laiku, vieta, kur izaudzināt savus pēcnācējus. Tādēļ ir svarīgi apsaimniekot ne tikai savu dzīvokli, bet arī visu dzīvojamo māju. Katram vecākam ir ļoti nozīmīgi kaut ko atstāt saviem pēcnācējiem. Kāpēc lai tas nebūtu mājīgs dzīvoklis labi apsaimniekotā dzīvojamā mājā?
Dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana uz šo brīdi vairs nenozīmē tikai segt nepieciešamos komunālos maksājumus. Ar pārvaldīšanu jāsaprot darbību kopumu, kas ir nepieciešams, lai uzturētu daudzdzīvokļu māju un tai funkcionāli piesaistīto zemesgabalu, kā arī, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas atbilstošu lietošanu. Apsaimniekošana sevī ietver tehnisko pasākumu kopumu, ar kuru palīdzību tiek realizēti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesa gaitā pieņemtie lēmumi dzīvojamās mājas un tai funkcionāli nepieciešamās zemes gabala uzturēšanai. Kamēr dzīvojamo māju pārvalda pašvaldību namu pārvaldes (turpmāk pašvaldības SIA), tām nav pienākumu atskaitīties un saskaņot naudas līdzekļu uzkrājumu izmantošanas mērķi ar dzīvokļu īpašniekiem.
Pēc mājokļu privatizācijas īpaši pēdējā gada laikā ļoti aktualizējies jautājums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Kas būtībā nozīmē - organizēt un vadīt nepieciešamos pasākumus, lai varētu uzturēt savu dzīvokli, dzīvojamo māju un tai funkcionāli piesaistīto zemesgabalu kārtībā, tātad, vienlīdzīgi segt nepieciešamos izdevumus ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Ar Rīgas domes 1997.gada 10.jūnija noteikumiem Nr.2 „Par dzīvojamo telpu maksimālo īres maksu Rīgā” par vienu kopējās platības kvadrātmetru tika noteikta Ls 0,148. Šāda noteikta summa saglabājās līdz pat 2007.gadam, kad ar 2007.gada 12.jūnija Rīgas domes lēmumu no 2008.gada 1.februāra Ls 0,148 tika pacelti līdz Ls 0,35 par vienu dzīvojamo telpu kopējās platības kvadrātmetru mēnesī, bet no 2008.gada 1.augusta līdz Ls 0,45.
Lai dzīvokļu īpašnieki varētu pilnībā realizēt savas īpašuma tiesības (dzīvokļa īpašuma tiesības), ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Kopsapulci var sasaukt gan viens vai vairāki dzīvokļu īpašnieki, gan dzīvojamās mājas valdītājs valstij vai pašvaldībai piederošā privatizējamā dzīvojamā mājā. Kopsapulcei jālemj par kādas no apsaimniekošanas formas realizēšanu. Ir divas apsaimniekošanas formas, pirmā - dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, otrā - savstarpējais pilnvarojuma līgums. Dibināt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību iesaka tām dzīvojamām mājām, kur ir vairāk kā divdesmit dzīvokļu. Kā arī likums nosaka, ka sabiedrību var dibināt ne mazāk kā pieci dzīvokļu īpašnieki. Mājām ar mazāku dzīvokļu skaitu iesaka slēgt savstarpējo pilnvarojuma līgumu. Pēc lēmuma pieņemšanas jāsagatavo nepieciešamie dokumenti dzīvojamās mājas noņemšanai no pašvaldības bilances.
Diemžēl pārvaldīšanas procesu iekustināt ir ļoti grūti, to kavē vairāki faktori:
1.Sabiedrības zemais izpratnes līmenis par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu kopumā;
2.Normatīvie akti, kuri regulē šo jomu, ir neskaidri, nesaprotami un pat novecojuši;
3.Tiek pilnveidota un uzlabota mājokļu politika, kas vērsta uz šo procesu sakārtošanu un uzlabošanu.
Bakalaura darbā apskatāmā tēma ir dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana. Izklāstīti jautājumi par dzīvokļa īpašumu, dzīvokļa īpašnieku, tā tiesībām, pienākumiem un atbildību. Analizētas iespējamās apsaimniekošanas formas un saistītās problēmas, to risinājumi. Apskatīta Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas mājoklis” loma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, ar kādām problēmām dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā ir jāsaskaras dzīvokļu īpašniekiem un kā šīs problēmas risināt.
Lai varētu sasniegt izvirzīto mērķi, jāveic sekojoši uzdevumi:
1.izpētīt dzīvokļa īpašuma jēdzienu un tā būtību;
2.analizēt un izprast esošo situāciju dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā;
3.apskatīt un analizēt iespējamās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas formas;
4.izvirzīt svarīgākās problēmas un piedāvāt to risinājumus.
Darbā pielietotās pētījumu metodes: empīriskā, teorētiskā, analīzes un sintēzes metode, statistikas metode.
Bakalaura darba izstrādē tiks izmantoti normatīvie akti, Satversmes tiesas spriedumi, Administratīvās rajona tiesas spriedumi, likumprojekti, publikācijas presē, zinātniskā literatūra pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.…
