Eiropas Savienības un nacionālo tiesību normu mijiedarbība, tiesiskās attiecības kolīziju gadījumos

VISPĀRĒJIE TIESĪBU PRINCIPI
SUBSIDIARITĀTES UN PROPORCIONALITĀTES PRINCIPI
Līguma 288. ( bij. 215. ) panta otrās daļas priekšraksts nosaka kārtību, ka Kopiena savā darbībā ievēro vispārējos principus, kas ir kopīgi EK dalībvalstīm. Kā galvenos EK vispārējos tiesību principus varētu nosaukt:
1) Solidaritātes princips. Dalībvalstis tikai sadarbojoties var sasniegt tos mērķus, ko ir izvirzījušas EK. Dalībvalstis nedrīkst rīkoties patstāvīgi, ja šāda rīcība kaitē EK;
2) Subsidiaritātes princips. Šis princips tika noteikts Māstrihtas līguma ietvaros. Līguma 5. ( bij. 3.b ) panta priekšraksts nosaka kārtību, - tajās jomās, kas nav EK ekskluzīvā jomā , darbojas subsidiaritātes princips. Kopienas institūcijas darbojas tajās jomās, kur dalībvalstis nespēj sasniegt EK paredzētās darbības mērķus, bet EK spēj sasniegt. Subsidiaritātes princips savos pamatos nāk no Katoļu baznīcas kanonisko tiesību principiem, lai aizsargātu privāto dzīvi no valsts iejaukšanās. Subsidiaritātes principa piemērošana ļāva EK kompetencē reglamentēt tādas šķietami nacionālo valstu kompetencē esošas tiesības kā autortiesības un izgudrotāju tiesības. Jo pilnīgāk pieaug EK kompetence, jo skaidrāk saprotams, ka nebūs iespējams noteikt reālas robežas EK kompetencei. Subsidiaritātes pamatprincipi noteikti arī Vienotas Eiropas Aktā. Subsidiaritātes principa pamatmērķis – noteiktas patstāvības pakāpes noteikšana zemāka līmeņa institūcijām attiecībā pret augstāka līmeņa institūcijām. Lai arī Līgumā šis pamatprincips iekļauts Māstrihtas vienošanās ietvaros par Eiropas Savienību, tiesu praksē šis princips jau ir bijis vairākkārt piemērots. EK līgums piektajā pantā noteikts kārtība, ka „ Jomās, kas nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē, tā rīkojas saskaņā ar subsidiaritātes principu un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētos darbības mērķus un ja paredzētās darbības apjomu vai rezultātu dēļ tos vieglāk sasniegt Kopienai” . Piemērojot subsidiaritātes principu, jāievēro sekojošas pamatnostādnes:
a) regulējamā darbības joma neatrodas EK ekskluzīvā darbības jomā;
b) darbības mērķi nav sekmīgi sasniedzami, dalībvalstīm rīkojoties patstāvīgi;
c) darbības rezultāti vieglāk sasniedzami Kopienas līmenī.

…