SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz darbā veikto analīzi, autore var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Ekonomiska krīze – tas ir nozīmīgs līdzsvara pārkāpums saimnieciskā sistēmā, bieži pavadāms ar zudumiem un normālu sakaru plīsumu ražošanā un tirgu attiecībās. Tas ved pie ekonomiskas sistēmas funkcionēšanas disbalansa visumā.
2. Brīvā tirgus saimniekošanas sistēmā finanšu krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu, kas atkārtojās prognozējamā laika intervālā izpildoties zināmiem priekšnosacījumiem. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām.
3. Globālā finanšu krīze smagāk vai vieglāk skar praktiski, jebkuru valsts ekonomiku, neatkarīgi no tās sākotnējās attīstības pakāpes un stāvokļa pasaules ekonomikas ringā.
4. Baltijas valstis, strauji attīstot savu ekonomiku, pēc iestāšanās ES bija atlikušas piesardzību malā un ļāva brīvi pāri valstu robežām ieplūstot ārvalstu kapitālam neveica, nepieciešamos uzraudzības un ierobežošanas pasākumus valsts iekšienē, tādejādi veicinot finanšu patēriņa straujo pieprasījuma pieaugumu.
5. Globālā finanšu krīze būtiski ietekmēs visu triju Baltijas valstu infrastruktūras attīstību, ka arī apstādinās straujās ekonomiskās izaugsmes tempus, būtiski iedragājot valstu attīstību kopumā (palielinās bezdarbs un noziedzības līmenis, samazinās strādājošo ienākumu apmērs un pirktspēja, pasliktinās kopējais dzīves līmenis valstī).
6. Sākotnējie Baltijas banku tirgus līderi vissmagāk cieš no krīzes izraisītajām sekām, jo ieņemot lielāku banku sektora daļu, ekonomiskā uzplaukuma periodā tika piekopta kreditēšanas politika, kas vairāk bija tendēta uz rezultātu nevis kvalitāti.
7. Liela daļa valstu ( ieskaitot Latviju) ir spiesta meklēt finansiālu atbalstu, lai sekmīgi varētu pārvarēt krīzes radītās sekas.
Autores priekšlikumi krīzes pārvarēšanai:
1. Finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanai arī turpmāk ir jābūt valsts prioritātei
2. Pastāv vajadzība turpināt sniegt palīdzību uzņēmējdarbībai un pastāvīgi pielāgoties jauniem faktiem un apstākļiem;
3. Atbildei uz finanšu un ekonomikas krīzi ir jābūt vispusīgai, ka ir jāreglamentē vai jāuzrauga visu finanšu iestāžu, tirgus segmentu un jurisdikciju darbība un ka visu pušu pārredzamībai un pārskatatbildībai ir jābūt jauna veida starptautiskas finanšu pārvaldības pamatā;
4. Finanšu krīzes mērogs, dziļums un sarežģītība ir saistīta ar finanšu jomas attīstības atrautību no reālās ekonomikas, arvien plašāku globālo nelīdzsvarotību veidošanos un lielākām planētas vides problēmām, kas ir jānovērš, lai ekonomisko sistēmu virzītu pa globāli ilgtspējīgas attīstības ceļu;
5. Ekonomiskās labklājības tālāka pasliktināšanās varētu izraisīt nepieņemami augstu bezdarba līmeni un lielāku ekonomisko migrāciju; šādas migrācijas plūsmas varētu izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no valsts un kaitēt to turpmākajai ekonomiskajai izaugsmei;
6. Efektīvas ražošanas sistēmas radīšana, uzņēmumu rekonstrukcijas process, to profila diversifikācija prasa papildus līdzekļu piesaistīšanu, lai palielinātu aprites līdzekļus, piesaistīt kvalificētu darbaspēku, veikt mārketinga pētījumus utt. Investīcijas ir vienīga iespēja radīt uzņēmumu, kam ir sava niša tirgū, nodrošināt produkta un pakalpojuma konkurētspēju. Valstī ir nepieciešams izstrādāt un realizēt investīciju piesaistes politiku.
…
