SECINĀJUMI
• Ekotūrisms ir tūrisma apakšdiciplīna un, lai gan nevar lepoties ar salīdzinoši senu vēsturi, īpaši Latvijā, ir augoša tendence un tūristu pieprasījums pēc ilgtspējīgāka, dabai tuvāka tūrisma tikai aug. Līdz ar to akūti nepieciešami pētījumi, kas, izejot no tūristu vēlmēm, teritorijas iespējām, resursiem, ierobežojumiem likumu ietvaros un tendencēm apsaimniekošanā, veidotu tālāku teritorijas attīstības vīziju. Šim nolūkam imitāciju modelēšana ir ļoti pateicīgs līdzeklis, jo taupa gan laiku, gan finanšu līdzekļus, kas parasti nepieciešami vērienīgu pētījumu veikšanai, gan ir piemērota kā metode imitācijas rezultātu vizuālai reprezentācijai dažādām interešu grupām;
• Imitāciju modelēšana sniedz iespēju vienkārši apkopojamus datus pārvērst par izejas materiālu sarežģītu modelēšanas shēmu izveidei un nākotnes prognožu veikšanai. Tūrisma nozares tematu – tūristu vēlmju, noslodzes uz dabas teritorijām, tūrisma infrastruktūras plānošana un kapacitātes monitorings, kā arī dabas resursu saglabāšana un ilgtspējība un ekonomiskā labuma no teritorijas attīstības ir daži no populārākajiem virzieniem, kuros izmantoti imitāciju modelēšanas rīki, tomēr bieži vien datu trūkums vai to nekvalitatīvā daba ir liels šķērslis patiesa un efektīva imitāciju modeļa izveidei (arī konkrētā pētījuma gadījumā apmeklētāju skaita monitorings netiek veikts). Tāpēc ļoti svarīgs ir konstants dabas un sociālās telpas indikatorlielumu (apmeklētāju skaits, intensitāte, vēlmes, atsauksmes, biodaudzveidības indikatori – noplicināšanās, sugu skaits u.c.) monitorings;
• Dinamisku sistēmu, kāds ir arī tūrisms un ekotūrisms, modelēšanā lielu nozīmi spēlē modelēšanas vides un tās sniegto iespēju piedāvājums. Datormodelēšanas vides „Stella” sniegtā iespēja modelēt plūsmu virzienus (vienā virzienā vai abos) ir īpaši svarīgs faktors, ņemot vērā daudzo ekotūrisma potenciālu ietekmējošo faktoru duālo dabu (tie var sniegt gan pienesumu, gan veicināt degradāciju);
• Neskatoties uz dabas vidi kā galveno ekotūristu un interesentu piesaistes objektu, struktūrai un īpaši tūrisma infrastruktūrai, ir ļoti liela nozīme teritorijas un ekotūrisma potenciāla attīstībā, bet sociālā sfēra (mijiedarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, vietējās kultūras iepazīšana) svarīguma ziņā ierindojas uzreiz aiz infrastruktūras kā ietekmes faktora. Arī EEDP ekotūrisma potenciāla attīstībai izšķirošā nozīme ir tieši esošās infrastruktūras uzlabošanai un jaunu tūrisma pakalpojumu izveidei, jo dabas vides pienesums ekotūrisma potenciāla izmaiņai ir visai statisks, dažādo likumdošanas ierobežojumu dēļ, kā arī resursi un dabas teritorijas ainaviskums un veiktspēja (kapacitāte), uzņemot apmeklētājus ir fleksibla, bet ar robežām, kuras pārkāpjot, notiktu dabas vides degradācijas process;
• Saskaņā ar pielietotajām modeļa validēšanas metožu rezultātiem un iesaistīto ekspertu un novērtētāju viedokli, Engures ezera dabas parkam piemīt ļoti izteikts dabas vides potenciāls, bet struktūru kā ietekmes faktoru un, līdz ar to arī sociālo vidi, kas no tās lielā mērā atkarīga, nepieciešams uzlabot, aktivizējot dabas parkā piedāvātās tūrisma iespējas, piesaistot investoru un liela mēroga projektus un veicinot teritorijas atpazīstamību Latvijas un ārvalstu mērogā.
…
