Šajā gadsimtā, kad valstī mainījušies sociāli ekonomiskie apstākļi, nākas sastapties ar daudzām negatīvām problēmām sabiedrībā, t.i. ar bezdarbu, nabadzību un tai pretstatā bagātību, ubagošanu, alkoholismu, bailēm par nākotni. Tas viss ir pastiprinājis nedrošības parādīšanos cilvēkos. Viss negatīvais, kas skar ģimenē vecākus, neapšaubāmi atstāj ietekmi arī uz bērnu.
Nav psihologu, kas nepiekristu viedoklim, ka pats raženākais un pilnvērtīgākais sociālo kontaktu, iemaņu apgūšanas laiks ir bērnība. Bērns aug un attīstās pakāpeniski, iepazīdams noteikumus, kurus pirmām kārtām nosaka ģimene. Sākotnēji tā ir neapzināta pakļaušanās, kuru nosaka ģimenes diktētie "drīkst" un "nedrīkst". Mazinoties neapzinātai pakļautībai, bērns sāk kopēt novērotus attiecību tipus. Tikai palēnām viņa sociālajā melnbaltajā paletē iezīmējas krāsu toņi.
Pastāv daudz teoriju par bērnu un bērnību, pēc K.Rodžersa humānistiskās psiholoģijas nostājas tas skan - cilvēkā vienmēr ielikts labā sākums, mums tikai jāļauj tam realizēties. Savukārt biheivioristi audzina vienā rokā turot konfekti, otrā – pātagu, apgalvojot, ka ar tām manipulējot, no bērna var izveidot ko vien vēlas. Biheivioristu pamatpostulāts skan: viss, kas bērnā ir, atkarīgs no viņa audzināšanas. Psihoanalītiķu saudzējošā attieksme pret pirmajiem pieciem bērna dzīves gadiem, kas pēc viņu domām, ir visas tālākās dzīves pamats. Populāra ir bijusi krievu sistēmdarbības skolas nostādne, ka cilvēkam ir jārada iespējas darboties. Precīzi organizēta darbība veido sabiedrībai derīgu indivīdu. Var piezīmēt strukturālistu jauno viedokli- bērni visu pārņem no mums, pieaugušajiem, viņi redz, ka par smieklīgo vecāki smejas, ka bēdās vecāki raud. Iesākumā mūs kopē, tad to pārņem savā uzvedībā un rīcībā [28,19]
Bērnu psiholoģija kā atsevišķa zinātnes nozare ir salīdzinoši jauna. Tā rodas no filozofu, biologu, ārstu savu pašu bērnu attīstības novērojumiem, kurus viņi fiksēja dienasgrāmatā. Vēlāk bērna izpētei pirmais profesionāli pievērsās
Z.Freids. Psihoanalīzes skolas ietvaros šo darbu turpināja viņa skolnieki A.Adlers, K.G.Jungs, A.Freida, M.Kleina. Savukārt Ž.Piažē piezīmes, fakti, kuri radās
sākotnēji novērojot bērnu attīstību, deva pamatu tālākiem pētījumiem par bērna intelekta veidošanos.[28]
Es domāju tā, neviens cilvēks nav pasargāts no apkārtējās vides ietekmes. Tas attiecināms gan uz mazuli, gan arī uz pieaugušu cilvēku. Šī procesa ietekmē veidojas vai nu veiksminieka, vai zaudētāja pozīcijas. Daļa vecāku savos bērnos saskata zaudētāja iezīmes, tomēr nespēj viņiem palīdzēt. Arī pedagogiem bieži pietrūkst informācijas un zināšanu par bērna labvēlīgu attīstību, attiecību veidošanu ģimenē un bērnu vidū.
Šī tēma mani ļoti ieinteresēja, jo man pašai aug četri bērni, kuriem, un protams arī citiem bērniem, es vēlu visu to labāko un protams vēlos lai viņi ieņemtu savā dzīvē Uzvarētāja pozīciju, viss iepriekš minētais man lika pievērsties šai tēmai. Es uzskatu ka pirmskolas vecuma bērniem, ir ļoti svarīgi atrasties labvēlīgā ģimenes atmosfērā kur viņš gūst visu nepieciešamo sava iekšējā potenciāla pilnveidošanai.
Darba vispārīgais virziens – attīstības psiholoģija
Tēma: Uzvarētāju un Zaudētāju pozīciju veidošanās 5-7 gadu vecam bērnam
Pētījuma priekšmets: Uzvarētāja un Zaudētāja pozīciju veidošanās.
Pētījuma objekts: 5-7 gadus veci bērni.
Pētījuma mērķis: apzināt uzvarētāju un zaudētāju pozīciju veidošanās cēloņus, to izpausmes veidus.
Pētījuma jautājums: Vai Uzvarētāja un Zaudētajā pozīcija iezīmējas
pirmsskolas vecuma periodā.
Vai šajā vecumā bērna - Zaudētāja pozīciju iespējams novērst un mazināt, ja ģimene un bērnudārzs veido bērnam labvēlīgu sociālo situāciju un palīdz apzināties savas izjūtas, kā arī izprot bērna vajadzības.…
