0.2 ES fondu klasifikācija
Lai mazinātu reģionālās atšķirības un veicinātu strukturālo problēmu risināšanu, ES darbojas un arī Latvijā pēc tās iestāšanās ES ir pieejami četri strukturālie fondi, kā arī KF, no kura finansē vides un transporta infrastruktūras projektus ar apjomu virs 10 miljoniem eiro.
ES laika periodā no 2000. līdz 2006. gadam darbojas šādi strukturālie fondi:
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) - paredzēts, lai atbalstītu attīstības un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanu reģionos. Finansējums galvenokārt paredzēts infrastruktūras, ražošanas un MVU attīstībai;
Eiropas Sociālais fonds (ESF) - mērķis ir samazināt diskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū. Veicināt investīcijas izglītības sistēmā un profesionālajā izglītībā;
Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds (ELVGF) - paredz atbalstu piekrastes zvejniekiem, zivju krājumu aizsardzībai, zvejas ostu uzlabošanai, akvakultūrai un zivju produkcijas pārstrādei;
Zivsaimniecības vadības finanšu instruments (ZVFI) - paredzēts, lai atbalstītu lauksaimniecības restrukturizāciju un veicinātu lauku attīstību).
Papildus minētajiem struktūrfondiem pastāv KF, kas ir viens no ES reģionālās politikas finanšu instrumentiem ar tam atsevišķi noteiktiem vadības principiem. Fonda mērķis ir izlīdzināt starp valstīm pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. KF tika nodibināts 1994. gadā, lai finansētu infrastruktūras attīstības pasākumus (projektus) vides aizsardzības un transporta jomā. KF līdzekļi ir pieejami tajās ES dalībvalstīs, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par 90% no vidējā ES rādītāja. Projektiem (izņemot tehniskās palīdzības pasākumus, kas ir paredzēti projekta ieviešanas atbalstam) ir jābūt vismaz 10 miljonu EUR apmērā. Dažos gadījumos ir iespējami arī izņēmumi [9.,27].
Taču ES fondu finansējums ir tikai iespēja, nevis garantija. Latvijai pašai jānodrošina arī sava finansējuma daļa, lai saņemtu finansējumu ES fondiem.
Ja saņēmējs ir valsts vai pašvaldība, ES līdzfinansējums projektos varētu sasniegt līdz 75% no kopējās projekta vērtības, savukārt uzņēmējiem ES sniegtais atbalsts varētu būt līdz 60% no kopējām projekta izmaksām.
Lai saņemtu atbalstu no ES strukturālajiem fondiem, Latvijai bija jāsagatavo Vienotais programmdokuments (VPD). Tas analizē situāciju Latvijā, norāda pašreizējās sociāli ekonomiskās situācijas stiprās un vājās puses, nosaka strukturālo fondu finansējuma izmantošanas stratēģiju laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam, apraksta izvirzītās prioritātes un tām atbilstošos atbalstāmos pasākumus. [8.]
VPD projektā jeb Attīstības plānā ir paredzētas piecas prioritātes:
1)ilgtspējīgas attīstības veicināšana(ERAF);
2)uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana(ERAF);
3)cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana(ESF);
4)lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana(ELVGF);
5)ilgtspējīga zivsaimniecības attīstības veicināšana(ZVFI) [10.].…
